LSAB - Latvijas Sakaru Darbinieku Arodbiedrība

• Jautā mums / Biežāk uzdotie jautājumi

Piezīme: Lūdzam ņemt vērā, ka šis ir tikai vispārīgs likuma skaidrojums, kas var būt nepiemērots Jūsu konkrētajai situācijai. Ja jums rodas papildus jautājumi, griežaties LSAB juridiskajā dienestā un mēs Jums centīsimies palīdzēt!
JAUTĀJUMS

Vai darbinieka atlaišanas gadījumā neizmantotās papildatvaļinājuma dienas arī ir jākompensē?

Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punkts paredz 3 gadījumus, kuros piešķir papildatvaļinājumu vismaz 3 dienas:
1) darbiniekam, kuram ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem (ieskaitot bērna 16.gadu);
2) darbiniekam, kuram ir bērns-invalīds līdz 18 gadu vecumam;
3) Darbiniekam, kuri pakļauti īpašam riskam, - ne mazāk kā trīs darba dienas.
(Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2005.gada tiesu prakses apkopojums „Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu”).

Uz papildatvaļinājuma dienām pēc analoģijas ir attiecināms tas pats princips, kas uz ikgadējo atvaļinājumu – ja papildatvaļinājuma dienas nav izmantotas un darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, darbinieks ir tiesīgs saņemt kompensāciju par neizmantotajām papildatvaļinājuma dienām. Tadējādi nosauktajām trīs darbinieku grupām ir tiesības saņemt atlīdzību gan par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (DL 149.pants), gan par papildatvaļinājuma 3 dienām.

Japiebilst, ka par so jautājumu pagaidām praksē ir pretrunīgi viedokļi.

JAUTĀJUMS

Vai darba devējs samazinot izmaksas var samazināt arī darbinieka atalgojumu?

Vispērējā izmaksu samazināšana un ekonomija nav tiesisks pamats darba devējam vienpusēji samazināt darba samaksu, tas ir, bez darbinieka un koplīguma jautājumos bez arodbiedrības piekrišanas.
Darba alga ir tā summa, kura noteikta darba līgumā un/vai koplīgumā. Savukārt darba samaksa atbilstoši Darba likuma 59.pantam ietver ne tikai algu, bet arī piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tāpēc darba samaksas apmērs ir atkarīgs no darba laika (nakts vai dienas laikā), slodzes (normālais, virsstundu darbs) un rezultātiem (kvalitāte, precizitāte), kā arī citiem faktoriem.

Izsmeļošai atbildei vajadzētu papildus informāciju par veikto darbu.

JAUTĀJUMS

Kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem brīdī, kad SIA paziņo maksātnespēju?

Vakar paziņoja, šodien vairs darba nav. Īpašnieks vēlas, lai rakstām atlūgumu uz savstarpējās vienošanās pamata. Kādi varetu būt varianti?

Pirmkārt jāatceras, ka darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju. Tātad, nevis faktiskā maksātnespēja, bet tiesas spriedums, ar kuru atzīst uzņēmumu par maksātnespējīgu (bankrotējošu) ir svarīgs.
Pēc tiesas sprieduma darbinieks kļūst par kreditoru, kura prasījumi ir pirmāri sedzami.

Darbinieku aizsardzībai arī valsts ir izveidojusi darbinieku prasījumu garantiju fondu, kura līdzekļu izlietojumu nosaka likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".
No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumi par darba devēja maksājumu parādiem. Pilnīgākai informācijai iesakām vērsties Valsts maksātnespējas administracijā: Rīgā, Mārstaļu iela 19, e-pasts:mna@mna.gov.lv
Nav ieteicams vienoties par darba tiesisko attiecību beigšanu, ja vien Jums par to neizmaksā kompensāciju un atlaišanas pabalstu.

„Atlūgumu” jeb darbinieka uzteikumu gan nav ieteicams rakstīt, jo tad Jūs zaudējat jebkādas tiesiskās garantijas.
Ir būtiski piebilst, ka uzņēmuma, kur ir arodbiedrība šāds „pārsteigums” nav iespējams, jo darba devējam ir laikus jāinformē arodbiedrība par gaidāmajām ekonomiskajām izmaiņām un jāveic visi iespējamie pasākjumi, lai saglabātu darba vietas.

JAUTĀJUMS

Man ir 13-gadīga meita un ar viņas tēvu esam šķīruši laulību. Pastāv vienošanās, ka meitas tēvs maksā LVL 50 mēnesī meitas uzturam – vai ir iespējams palielināt šo uzturlīdzekļu summu?

Jā, ir iespējams palielināt uzturlīdzekļu summu, ja ir mainījušies apstākļi.

Ja pēc vienošanās noslēgšanas mainījušies lietas apstākļi vai viena vecāka sniegtais uzturlīdzekļu apmērs nav pietiekams bērna pilnvērtīgai aprūpei, kā arī gadījumā, ja tas netiek sniegts atbilstoši vecāka mantas stāvoklim, otram vecākam ir tiesības celt šādu prasību par uzturlīdzekļu palielināšanu nolūkā maksimāli nodrošināt bērna interešu aizsardzību.

Atbilstoši tiesu praksei uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums un to apmērs izriet no likuma, un pamatā ir bērna intereses, nevis vienošanās, kas noslēgta pie vecāku laulības šķiršanas, tāpēc bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmērs ir saskaņojams ar likuma prasībām.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir noteikts likumā un saskaņā ar 2003.gada 1.jūlija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.348 katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam:
 0-7 gadi - 25 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (vismaz LVL 40);
 7-18 gadi – 30 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (vismaz LVL 48).

JAUTĀJUMS

Dzīvoju VAS „Latvijas Pasts” piederošā mājā, kuru pārdos izsolē: vai man ir tiesības palikt īres telpās pēc īpašnieka maiņas? Kā var izbeigt īres līgumu, paaugstināt īres maksu un kādos gadījumos ir jaunu telpu ierādīšanas pienākums?

Īrniekam ir tiesības turpināt dzīvot telpās uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.panta pamata, kas paredz, ka„ ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Īres līgumu var izbeigt tikai likumā „Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos, jo likums aizsargā īrnieka kā tiesiski vājākās puses intereses. Izbeigšanas pamati ir atkarīgi vai no mājas/ dzīvojamās telpas stāvokļa vai īrnieka uzvedības. Likums paredz šādus īres līguma izbeigšanas veidus:

1. ar izīrētāja pienākumu ierādīt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu:
 mājas kapitālais remonts
 mājas nojaukšana;
2. bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:
 ja īrnieks bojā māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;
 ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);
 ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo personas, kas nav īrnieka radinieki vai laulātais.

Izlikt īrnieku var uz tiesas sprieduma pamata.

Paaugstināt īres maksu izīrētājs var tikai likumā noteiktajā kārtībā, proti:
1) ja šāda iespēja ir paredzēta īres līgumā;
2) izīrētājs rakstveidā brīdina īrnieku vismaz sešus mēnešus iepriekš, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslu un finansiālo pamatojumu.

JAUTĀJUMS

Labdien. Sakiet, lūdzu, ar ko atšķiras "uzņēmēja" darba līgums no "pamatdarbinieka "darba līgumu ?
Un, vai uz darbinieku, ar kuru ir noslēgts "uzņēmēja "darba līgums, attiecas Darba likums ? Paldies.

Izvērtējot darba līguma un uzņēmuma līguma kopīgās un atšķirīgās pazīmes attiecībā uz fiziskām personām, jāsecina, ka galvenā kopīgā pazīme ir kādas personas darbs citas personas labā.
Galvenās atšķirības ir, ka pēc uzņēmuma līguma ir jāsniedz konkrēts līgumā norādīts rezultāts, bet atbilstoši uzņēmuma līgumam darba izpildītājam nav jāpakļaujas pasūtītāja rīkojumiem un darba kārtībai un līguma puses ir uzskatītas par vienādi „spēcīgām”.

Atšķirībā no "uzņēmēja", darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātu līguma pusi attiecībās ar darba devēju, tāpēc arī darbinieka tiesības papildus aizsargā Darba likums. Plašāka informācija >>> ŠEIT

JAUTĀJUMS

Strādāju summētā darba laika uzskaites režīmā. Darba devējs neapmaksāja manu slimības lapu par sestdienu, kas pēc grafika bija mana darba diena, paskaidrojot, ka slimības lapu par brīvdienām neapmaksā. Vai tas ir pareizi?

Nē, nav pareizi.
Atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmajai daļai darba devējam ir pienākums apmaksāt slimības naudu par dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Tas nozīmē, ka slimības nauda ir jāizmaksā arī par brīvdienām (sestdiena, svētdiena) vai svētku dienām, ja šajās dienās saskaņā ar noteikto darba organizāciju darbiniekam būtu bijis jāstrādā, bet viņš to nevarēja slimības dēļ.
Darba devējs apmaksā slimības laiku no 2. līdz 10.dienai.
Slimības naudas apmērs: par 2.un 3. slimības dienu - ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par laiku no 4.līdz 10.dienai – ne mazāk kā 80 procentu.
No 11.dienas slimības laiku apmaksā valsts 80% apmērā no personas vidējās iemaksu algas un tas saucas slimības pabalsts.
Pieprasot slimības pabalstu teritoriālajā Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļā, jāiesniedz šādi dokumenti (to var izdarīt arī nosūtot ierakstītu vēstuli):
• iesniegumu pabalsta piešķiršanai - veidlapa iesniegumam atrodama šeit:
• slimības lapu (darbnespējas lapu “B”), uz kuras parakstījies un uzlicis zīmogu darba devējs (apstiprinājis, ka slimības periodā darbinieks nestrādāja).
Jāatzīmē, ka slima bērna līdz 14 gadiem kopšanas periodu apmaksā valsts no 1. līdz 14.dienai. Laiks no 15.dienas līdz 21.dienai tiek apmaksāts tādā gadījumā, ja bērns slimības periodā kopts arī slimnīcā.

Papildus informācija:
Jāņem vērā, ka arodbiedrības un darba devēja noslēgtā koplīgumā var paredzēt labākus nosacījumus darbinieku slimības lapu apmaksai. Piemēram, var tikt apmaksāts viss slimības laiks, no 1.slimības dienas ieskaitot, un lielākā apmērā, nekā likumā noteikts.
Ja esat Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedrs, tad varat saņemt papildus palīdzību saskaņā ar LSAB Palīdzības darba nespējas gadījumā piešķiršanas noteikumiem.

JAUTĀJUMS

Esmu LSAB biedrs, biedra naudu maksāju, bet vairs neesmu darba attiecībās ar Lattelecom. Vēlētos uzzināt, kādas ir biedra tiesības (ja neskaita pienakumu maksāt biedra naudu), piem., atlaides ekskursijai, jurista konsultācija, pasākumi biedra bērniem, u.c.?

Atbilde uz Jūsu jautājumu par arodbiedrības biedra tiesībām ir mūsu organizācijas Statūtu 3.5.punktā – TIESĪBAS
Savukārt pilns pienākumu uzskaitījums (ne tikai pienākums maksāt biedru naudu, bet arī atbalstīt arodbiedrības pasākumus, pildīt uzticētos pienākumus, būt lojālam pret arodbiedrību) Statūtu 3.6.punktā – PIENĀKUMI

Jūsu īpašā gadījumā, kad, vairs nebūdams Lattelecom darbinieks, joprojām esat LSAB Telekomunikāciju sektora dalīborganizācijas biedrs, Jūs saglabājat visas tiesības, ko garantē LSAB Statūti.
Jums joprojām ir tiesības:
• piedalīties organizācijas pasākumos, izvirzīt priekšlikumus un ietekmēt lēmumu pieņemšanu;
• saņemt bez maksas arodbiedrības jurista konsultācijas un palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, kā arī to izskatīšanā valsts un saimnieciskajās institūcijās;
• izmantot Darba likuma 110.pantā garantēto darba tiesību aizsardzību (aizliegums uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas);

• saņemt informāciju par arodbiedrības darbību;

• saņemt materiālo palīdzību no arodorganizācijas līdzekļiem un centralizētiem LSAB Fondiem:
           - sociālo palīdzību ārkārtas situācijās, veselības rehabilitācijas vajadzībām, nāves gadījumā;
           - apdrošināšanas palīdzību darba traumas gadījumā;
           - palīdzību pārejošas darba nespējas gadījumā;
           - palīdzību bezdarba gadījumā;
           - aizņēmumus mācību maksas apmaksai un īpašām vajadzībām;
           - pabalstu bērnu atpūtas un sporta nometņu ceļazīmju iegādei;
           - dalībmaksas kompensāciju kolektīvās ekskursijās, sporta un kultūras pasākumos

Nebūdams Lattelecom darbinieks, Jūs nevarat pretendēt uz tiesībām, ko garantē LSAB un Lattelecom darba devēja noslēgtais darba koplīgums, bet, ja tas nepieciešams, varat saņemt arodbiedrības konsultācijas un praktisku palīdzību Koplīguma noslēgšanai Jūsu jaunajā darba vietā.

JAUTĀJUMS

Kā apmaksās manu slimības laiku, ja saslimu uzteikuma termiņa pēdējās dienās, īsi pirms darba attiecību pārtraukšanas?

ATBILDE

Darba devējs apmaksās pārejošas darba nespējas lapu (A lapu) darba Koplīgumā vai likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» noteiktajā kārtībā par pirmajām 10 kalendāra dienām. Ja darba attiecības tiek pārtrauktas ātrāk, tad A lapu apmaksās daļēji - par laiku līdz atlaišanas dienai.

Savukārt Darba likuma 100.(1) pants un 103.(2) pants paredz, ka pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku. Ja šāds pieprasījums ir bijis, tad uzteikuma termiņš attiecīgi pagarinās un A lapa tiek apmaksāta pilnībā.
Ja darba nespēja ir ilgāka par 10 kalendārām dienām, tiek izsniegta slimības lapa - B, kas dod tiesības saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle pie nosacījuma, ka darba devējs ir veicis sociālās apdrošināšanas maksājumus.

JAUTĀJUMS

Vai darba devējs ir tiesīgs īsi pirms darba attiecību pārtraukšanas prasīt no manis, lai apmācu jaunos darbiniekus tajās lietās, ko daru pašlaik?

Man to nebūtu problēmas izdarīt un to daļēji jau esmu darījis, bet līdz darba attiecību pārtraukšanai ir palikušas 3 dienas, kuru laikā man nav iespējams tīri fiziski šos darbiniekus apmācīt.

Strujtūrvienības vadītājs ir izdevis šādu rīkojumu: "... uzdodu nodot visas ar darba izpildi saistītās lietas un informāciju:...
Par minēto pienākumu pārņemšanu jāsastāda pieņemšanas - nodošanas akts. Abpusējs paraksts apliecina pienākumu pārņemšanu."

Ja šis rīkojums man ir saistošs, kā man izkļūt no "ķīlnieka" lomas?

ATBILDE

Šis ir rīkojums par lietu - inventāra, informatīvo materiālu, darba instrukciju un citu darba dokumentu fizisku nodošanu konkrētajām personām, par kuru jāsasastāda pieņemšanas - nodošanas aktu.
No šī rīkojuma neizriet pienākums apmācīt darbiniekus, tas neuzliek Jums atbildību par minēto darbinieku zināšanu, prasmju un iemaņu apjomu un kvalitāti, kas nepieciešama viņu darba uzdevumu veikšanai.

Darba devējs nav tiesīgs aizkavēt Jūsu atbrīvošanu no darba pēc Darba likumā noteiktā termiņa.

	Sākums Karte Kontakti

Jaunumi LSAB Mērķi Uzdevumi Vēsture Statūti Struktūra Valde Arodorganizācijas Darbība Darba aizsardzība Pilnvaroto konference Valde Arodkomitejas Pasta sektors Telekomunikāciju sektors Radio un tv sektors Notikumi UNI Baltijas valstis LBAS Likumi Darba likums Arodbiedrību likums Darba aizsardzības likums Darba strīdu likums Streiku likums Izmaiņas Ziņas Pēdējais numurs Arhīvs Jautā mums Biežāk uzdotie jautājumi Forums Brīvais laiks Ekskursijas Sports Pašdarbība Galerijas Ar smaidu Kontakti

• Jautā mums / Biežāk uzdotie jautājumi Arodbiedrība palīdzēs Piezīme: Lūdzam ņemt vērā, ka šis ir tikai vispārīgs likuma skaidrojums, kas var būt nepiemērots Jūsu konkrētajai situācijai. Ja jums rodas papildus jautājumi, griežaties LSAB juridiskajā dienestā un mēs Jums centīsimies palīdzēt! JAUTĀJUMS Vai darbinieka atlaišanas gadījumā neizmantotās papildatvaļinājuma dienas arī ir jākompensē? Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punkts paredz 3 gadījumus, kuros piešķir papildatvaļinājumu vismaz 3 dienas: 1) darbiniekam, kuram ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem (ieskaitot bērna 16.gadu); 2) darbiniekam, kuram ir bērns-invalīds līdz 18 gadu vecumam; 3) Darbiniekam, kuri pakļauti īpašam riskam, - ne mazāk kā trīs darba dienas. (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2005.gada tiesu prakses apkopojums „Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu”). Uz papildatvaļinājuma dienām pēc analoģijas ir attiecināms tas pats princips, kas uz ikgadējo atvaļinājumu – ja papildatvaļinājuma dienas nav izmantotas un darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, darbinieks ir tiesīgs saņemt kompensāciju par neizmantotajām papildatvaļinājuma dienām. Tadējādi nosauktajām trīs darbinieku grupām ir tiesības saņemt atlīdzību gan par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (DL 149.pants), gan par papildatvaļinājuma 3 dienām. Japiebilst, ka par so jautājumu pagaidām praksē ir pretrunīgi viedokļi. JAUTĀJUMS Vai darba devējs samazinot izmaksas var samazināt arī darbinieka atalgojumu? Vispērējā izmaksu samazināšana un ekonomija nav tiesisks pamats darba devējam vienpusēji samazināt darba samaksu, tas ir, bez darbinieka un koplīguma jautājumos bez arodbiedrības piekrišanas. Darba alga ir tā summa, kura noteikta darba līgumā un/vai koplīgumā. Savukārt darba samaksa atbilstoši Darba likuma 59.pantam ietver ne tikai algu, bet arī piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tāpēc darba samaksas apmērs ir atkarīgs no darba laika (nakts vai dienas laikā), slodzes (normālais, virsstundu darbs) un rezultātiem (kvalitāte, precizitāte), kā arī citiem faktoriem. Izsmeļošai atbildei vajadzētu papildus informāciju par veikto darbu. JAUTĀJUMS Kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem brīdī, kad SIA paziņo maksātnespēju? Vakar paziņoja, šodien vairs darba nav. Īpašnieks vēlas, lai rakstām atlūgumu uz savstarpējās vienošanās pamata. Kādi varetu būt varianti? Pirmkārt jāatceras, ka darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju. Tātad, nevis faktiskā maksātnespēja, bet tiesas spriedums, ar kuru atzīst uzņēmumu par maksātnespējīgu (bankrotējošu) ir svarīgs. Pēc tiesas sprieduma darbinieks kļūst par kreditoru, kura prasījumi ir pirmāri sedzami. Darbinieku aizsardzībai arī valsts ir izveidojusi darbinieku prasījumu garantiju fondu, kura līdzekļu izlietojumu nosaka likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumi par darba devēja maksājumu parādiem. Pilnīgākai informācijai iesakām vērsties Valsts maksātnespējas administracijā: Rīgā, Mārstaļu iela 19, e-pasts:mna@mna.gov.lv Nav ieteicams vienoties par darba tiesisko attiecību beigšanu, ja vien Jums par to neizmaksā kompensāciju un atlaišanas pabalstu. „Atlūgumu” jeb darbinieka uzteikumu gan nav ieteicams rakstīt, jo tad Jūs zaudējat jebkādas tiesiskās garantijas. Ir būtiski piebilst, ka uzņēmuma, kur ir arodbiedrība šāds „pārsteigums” nav iespējams, jo darba devējam ir laikus jāinformē arodbiedrība par gaidāmajām ekonomiskajām izmaiņām un jāveic visi iespējamie pasākjumi, lai saglabātu darba vietas. JAUTĀJUMS Man ir 13-gadīga meita un ar viņas tēvu esam šķīruši laulību. Pastāv vienošanās, ka meitas tēvs maksā LVL 50 mēnesī meitas uzturam – vai ir iespējams palielināt šo uzturlīdzekļu summu? Jā, ir iespējams palielināt uzturlīdzekļu summu, ja ir mainījušies apstākļi. Ja pēc vienošanās noslēgšanas mainījušies lietas apstākļi vai viena vecāka sniegtais uzturlīdzekļu apmērs nav pietiekams bērna pilnvērtīgai aprūpei, kā arī gadījumā, ja tas netiek sniegts atbilstoši vecāka mantas stāvoklim, otram vecākam ir tiesības celt šādu prasību par uzturlīdzekļu palielināšanu nolūkā maksimāli nodrošināt bērna interešu aizsardzību. Atbilstoši tiesu praksei uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums un to apmērs izriet no likuma, un pamatā ir bērna intereses, nevis vienošanās, kas noslēgta pie vecāku laulības šķiršanas, tāpēc bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmērs ir saskaņojams ar likuma prasībām. Minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir noteikts likumā un saskaņā ar 2003.gada 1.jūlija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.348 katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam:  0-7 gadi - 25 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (vismaz LVL 40);  7-18 gadi – 30 % apmērā no minimālās mēneša darba algas (vismaz LVL 48). JAUTĀJUMS Dzīvoju VAS „Latvijas Pasts” piederošā mājā, kuru pārdos izsolē: vai man ir tiesības palikt īres telpās pēc īpašnieka maiņas? Kā var izbeigt īres līgumu, paaugstināt īres maksu un kādos gadījumos ir jaunu telpu ierādīšanas pienākums? Īrniekam ir tiesības turpināt dzīvot telpās uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.panta pamata, kas paredz, ka„ ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.” Īres līgumu var izbeigt tikai likumā „Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos, jo likums aizsargā īrnieka kā tiesiski vājākās puses intereses. Izbeigšanas pamati ir atkarīgi vai no mājas/ dzīvojamās telpas stāvokļa vai īrnieka uzvedības. Likums paredz šādus īres līguma izbeigšanas veidus: 1. ar izīrētāja pienākumu ierādīt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu:  mājas kapitālais remonts  mājas nojaukšana; 2. bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:  ja īrnieks bojā māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;  ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);  ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo personas, kas nav īrnieka radinieki vai laulātais. Izlikt īrnieku var uz tiesas sprieduma pamata. Paaugstināt īres maksu izīrētājs var tikai likumā noteiktajā kārtībā, proti: 1) ja šāda iespēja ir paredzēta īres līgumā; 2) izīrētājs rakstveidā brīdina īrnieku vismaz sešus mēnešus iepriekš, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslu un finansiālo pamatojumu. JAUTĀJUMS Labdien. Sakiet, lūdzu, ar ko atšķiras "uzņēmēja" darba līgums no "pamatdarbinieka "darba līgumu ? Un, vai uz darbinieku, ar kuru ir noslēgts "uzņēmēja "darba līgums, attiecas Darba likums ? Paldies. Izvērtējot darba līguma un uzņēmuma līguma kopīgās un atšķirīgās pazīmes attiecībā uz fiziskām personām, jāsecina, ka galvenā kopīgā pazīme ir kādas personas darbs citas personas labā. Galvenās atšķirības ir, ka pēc uzņēmuma līguma ir jāsniedz konkrēts līgumā norādīts rezultāts, bet atbilstoši uzņēmuma līgumam darba izpildītājam nav jāpakļaujas pasūtītāja rīkojumiem un darba kārtībai un līguma puses ir uzskatītas par vienādi „spēcīgām”. Atšķirībā no "uzņēmēja", darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātu līguma pusi attiecībās ar darba devēju, tāpēc arī darbinieka tiesības papildus aizsargā Darba likums. Plašāka informācija >>> ŠEIT JAUTĀJUMS Strādāju summētā darba laika uzskaites režīmā. Darba devējs neapmaksāja manu slimības lapu par sestdienu, kas pēc grafika bija mana darba diena, paskaidrojot, ka slimības lapu par brīvdienām neapmaksā. Vai tas ir pareizi? Nē, nav pareizi. Atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmajai daļai darba devējam ir pienākums apmaksāt slimības naudu par dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Tas nozīmē, ka slimības nauda ir jāizmaksā arī par brīvdienām (sestdiena, svētdiena) vai svētku dienām, ja šajās dienās saskaņā ar noteikto darba organizāciju darbiniekam būtu bijis jāstrādā, bet viņš to nevarēja slimības dēļ. Darba devējs apmaksā slimības laiku no 2. līdz 10.dienai. Slimības naudas apmērs: par 2.un 3. slimības dienu - ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par laiku no 4.līdz 10.dienai – ne mazāk kā 80 procentu. No 11.dienas slimības laiku apmaksā valsts 80% apmērā no personas vidējās iemaksu algas un tas saucas slimības pabalsts. Pieprasot slimības pabalstu teritoriālajā Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļā, jāiesniedz šādi dokumenti (to var izdarīt arī nosūtot ierakstītu vēstuli): • iesniegumu pabalsta piešķiršanai - veidlapa iesniegumam atrodama šeit: • slimības lapu (darbnespējas lapu “B”), uz kuras parakstījies un uzlicis zīmogu darba devējs (apstiprinājis, ka slimības periodā darbinieks nestrādāja). Jāatzīmē, ka slima bērna līdz 14 gadiem kopšanas periodu apmaksā valsts no 1. līdz 14.dienai. Laiks no 15.dienas līdz 21.dienai tiek apmaksāts tādā gadījumā, ja bērns slimības periodā kopts arī slimnīcā. Papildus informācija: Jāņem vērā, ka arodbiedrības un darba devēja noslēgtā koplīgumā var paredzēt labākus nosacījumus darbinieku slimības lapu apmaksai. Piemēram, var tikt apmaksāts viss slimības laiks, no 1.slimības dienas ieskaitot, un lielākā apmērā, nekā likumā noteikts. Ja esat Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedrs, tad varat saņemt papildus palīdzību saskaņā ar LSAB Palīdzības darba nespējas gadījumā piešķiršanas noteikumiem. JAUTĀJUMS Esmu LSAB biedrs, biedra naudu maksāju, bet vairs neesmu darba attiecībās ar Lattelecom. Vēlētos uzzināt, kādas ir biedra tiesības (ja neskaita pienakumu maksāt biedra naudu), piem., atlaides ekskursijai, jurista konsultācija, pasākumi biedra bērniem, u.c.? Atbilde uz Jūsu jautājumu par arodbiedrības biedra tiesībām ir mūsu organizācijas Statūtu 3.5.punktā – TIESĪBAS Savukārt pilns pienākumu uzskaitījums (ne tikai pienākums maksāt biedru naudu, bet arī atbalstīt arodbiedrības pasākumus, pildīt uzticētos pienākumus, būt lojālam pret arodbiedrību) Statūtu 3.6.punktā – PIENĀKUMI Jūsu īpašā gadījumā, kad, vairs nebūdams Lattelecom darbinieks, joprojām esat LSAB Telekomunikāciju sektora dalīborganizācijas biedrs, Jūs saglabājat visas tiesības, ko garantē LSAB Statūti. Jums joprojām ir tiesības: • piedalīties organizācijas pasākumos, izvirzīt priekšlikumus un ietekmēt lēmumu pieņemšanu; • saņemt bez maksas arodbiedrības jurista konsultācijas un palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, kā arī to izskatīšanā valsts un saimnieciskajās institūcijās; • izmantot Darba likuma 110.pantā garantēto darba tiesību aizsardzību (aizliegums uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas); • saņemt informāciju par arodbiedrības darbību; • saņemt materiālo palīdzību no arodorganizācijas līdzekļiem un centralizētiem LSAB Fondiem: - sociālo palīdzību ārkārtas situācijās, veselības rehabilitācijas vajadzībām, nāves gadījumā; - apdrošināšanas palīdzību darba traumas gadījumā; - palīdzību pārejošas darba nespējas gadījumā; - palīdzību bezdarba gadījumā; - aizņēmumus mācību maksas apmaksai un īpašām vajadzībām; - pabalstu bērnu atpūtas un sporta nometņu ceļazīmju iegādei; - dalībmaksas kompensāciju kolektīvās ekskursijās, sporta un kultūras pasākumos Nebūdams Lattelecom darbinieks, Jūs nevarat pretendēt uz tiesībām, ko garantē LSAB un Lattelecom darba devēja noslēgtais darba koplīgums, bet, ja tas nepieciešams, varat saņemt arodbiedrības konsultācijas un praktisku palīdzību Koplīguma noslēgšanai Jūsu jaunajā darba vietā. JAUTĀJUMS Kā apmaksās manu slimības laiku, ja saslimu uzteikuma termiņa pēdējās dienās, īsi pirms darba attiecību pārtraukšanas? ATBILDE Darba devējs apmaksās pārejošas darba nespējas lapu (A lapu) darba Koplīgumā vai likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» noteiktajā kārtībā par pirmajām 10 kalendāra dienām. Ja darba attiecības tiek pārtrauktas ātrāk, tad A lapu apmaksās daļēji - par laiku līdz atlaišanas dienai. Savukārt Darba likuma 100.(1) pants un 103.(2) pants paredz, ka pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku. Ja šāds pieprasījums ir bijis, tad uzteikuma termiņš attiecīgi pagarinās un A lapa tiek apmaksāta pilnībā. Ja darba nespēja ir ilgāka par 10 kalendārām dienām, tiek izsniegta slimības lapa - B, kas dod tiesības saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle pie nosacījuma, ka darba devējs ir veicis sociālās apdrošināšanas maksājumus. JAUTĀJUMS Vai darba devējs ir tiesīgs īsi pirms darba attiecību pārtraukšanas prasīt no manis, lai apmācu jaunos darbiniekus tajās lietās, ko daru pašlaik? Man to nebūtu problēmas izdarīt un to daļēji jau esmu darījis, bet līdz darba attiecību pārtraukšanai ir palikušas 3 dienas, kuru laikā man nav iespējams tīri fiziski šos darbiniekus apmācīt. Strujtūrvienības vadītājs ir izdevis šādu rīkojumu: "... uzdodu nodot visas ar darba izpildi saistītās lietas un informāciju:... Par minēto pienākumu pārņemšanu jāsastāda pieņemšanas - nodošanas akts. Abpusējs paraksts apliecina pienākumu pārņemšanu." Ja šis rīkojums man ir saistošs, kā man izkļūt no "ķīlnieka" lomas? ATBILDE Šis ir rīkojums par lietu - inventāra, informatīvo materiālu, darba instrukciju un citu darba dokumentu fizisku nodošanu konkrētajām personām, par kuru jāsasastāda pieņemšanas - nodošanas aktu. No šī rīkojuma neizriet pienākums apmācīt darbiniekus, tas neuzliek Jums atbildību par minēto darbinieku zināšanu, prasmju un iemaņu apjomu un kvalitāti, kas nepieciešama viņu darba uzdevumu veikšanai. Darba devējs nav tiesīgs aizkavēt Jūsu atbrīvošanu no darba pēc Darba likumā noteiktā termiņa.	» Iznācis kārtējais LSAB » LBAS ar „Visu Latvijai”- » LBAS ar „Par Labu » Eiropas Savienība nav gatava... » LSAB Sporta spēles - teicami.... » Valdes sēde ... » Politisko melu līmenis – » Iznācis kārtējais LSAB » Valdes sēde ... » Par Koplīguma ievērošanu ... Vai esi šogad piedalījies LSAB Sporta spēlēs? Jā Nē Apskatīt vēsturi Tālr.: 67224090 Fakss: 67820626 lsab@lsab.lv
® LSAB 2010. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība