Ģenerālvienošanās nozaru koordinatoru un LBAS nacionālo ekspertu sanāksme

2019. gada 30. oktobrī norisinājās ģenerālvienošanās nozaru koordinatoru un LBAS nacionālo ekspertu sanāksme, kurā tika pārspriestas aktualitātes piecu nozaru ģenerālvienošanās procesos. Nozaru pārstāvjiem pievienojās Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļas vadītāja Anda Orehova, lai sniegtu Finanšu ministrijas viedokli un komentārus par nodokļu atvieglojumiem atsevišķās pozīcijās tiem uzņēmumiem, kuros slēgts koplīgums.

Piemēram, likuma “Par  iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 15.daļā noteikto atvieglojumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieku ēdināšanas izdevumiem, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī). Kopumā  tikai 33 darba devēji izmantoja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par ēdināšanu 2018.gadā, kas  ir salīdzinoši neliels skaits  iepretim noslēgto koplīgumu skaitam Latvijas Republikā. No tiem tikai 15 %-ti ir  lielie  uzņēmumi ar  darbinieku skaitu virs 250 . Pārējie bija  mazie un vidējie uzņēmumi tādās  nozarēs  kā  lauksaimniecība, arhitektu biroji, mazumtirdzniecība, izdevējdarbība, operācijas  ar  nekustamo īpašumu, transports u.c. Puse jeb 50%-ti no darba devējiem bija  iztērējuši 30-40 EUR  mēnesī  uz darbinieku un 50-% -ti bija  iztērējuši  20 EUR mēnesī uz  darbinieku. Tas skāra apmēram 13 400 darbiniekus. Likums nenosaka ierobežojumus, kā  ēdināšanas  nauda  tiek tērēta – vai tiek  apmaksātas gatavas maltītes vai arī pirkti pārtikas produkti ar čekiem un  ēdienu gatavo  uz  vietas  paši darbinieki darba devēja virtuvē.

Arodbiedrību pārstāvji aktīvi pauda  viedokli par to, lai likuma “Par  iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 15.daļā noteiktie  atvieglojumi tiktu saglabāti arī nākamajā budžeta periodā.

Arodbiedrību argumenti:

1. Visi uzņēmumi vēl  nav  saņēmuši pilnu informāciju par  atvieglojumu piemērošanu darbinieku ēdināšanai, ja  uzņēmumā ir  noslēgts  koplīgums. Likuma  grozījumi stājās  spēkā  2017. gada 01.janvārī.
2. Lai novērtētu  atvieglojumu izmantošanas lietderību  un fiskālo efektu  uz  valsts budžetu būtu  nepieciešams  ilgāks  pārskata periods – vismaz 3 gadi, kas ļautu pilnvērtīgi spriest, vai  nodokļa atvieglojuma  mērķis ir  sasniegts. 2018.gads  gads ir  pārāk īss  periods, lai varētu izvērtēt atvieglojumu lietderību.
3. Darba  devējiem ir  jāatjauno vai  jāiekārto no jauna nepieciešamā  infrastruktūra, lai  paēdinātu  darbiniekus, kuri  strādā, piemēram, maiņās,  uz  vietas  uzņēmumā. Daudzviet  uzņēmumos virtuves ir  likvidētas un pašlaik tiek iekārtotas no jauna.
4. FM aprēķina metodika, aprēķinot  ēdināšanas izmaksas uz 1/vienu/  uzņēmuma  darbinieku pārskata gadā, to atbilstību likuma mērķim. Jo situācija dažādos  uzņēmumos  var  būt krasi  atšķirīga – piemēram, darba devējs apmaksā  ēdināšanas  izdevumus  tikai tiem darbiniekiem , kuri  strādā maiņās  vai  izbraukumos.

Neskaidrs ir jautājums par  atvieglojumu piemērošanu gadījumā, ja uzņēmumā  ir  noslēgts  koplīgums, bet  tā  darbības termiņš ir  beidzies – ir iestājies  pārejas periods - vai  nodokļa atvieglojumi ir  spēkā  arī pārejas  periodā, kamēr  Puses  noslēdz  jaunu koplīgumu ?

FM atbilde/ieteikums: Rakstīt  vēstuli VID un saņemt Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu par juridiskās personas tiesībām tās konkrētajā tiesiskajā situācijā un lūgt situācijas skaidrojumu. Vispārējā gadījumā pārejas periods nevarētu pārsniegt 1 kalendāra gadu (sarunu periodu), kamēr  tiek noslēgts jaunais koplīgums uzņēmumā.

Arodbiedrības rosināja iekļaut attaisnotajos izdevumos, saskaņā ar likuma “Par  iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantu “Attaisnotie izdevumi”, arī arodbiedrības biedru naudas maksājumus, ko biedri veikuši gada laikā. Tad arodbiedrības biedri varētu atgūt 23 %-tus  no gada laikā samaksātās arodbiedrības biedra naudas, iesniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.

Pašlaik  likuma “Par  iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta 1.daļas 8.punkts paredz, ka attaisnotajos izdevumos var iekļaut summas, kuras atbilstoši “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam” ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai (600 EUR attaisnoto izdevumu ietvaros).

Sanāksmes darba kārtībā tika pārrunāti arī jautājumi, kas aktualizējušies pēc tikšanās ar Valsts kanceleju, CFLA un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Kā arī visas pārstāvētās nozares dalījās ar jaunumiem ģenerālvienošanās procesu attīstībā.

Eiropas Sociālā fonda projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002

                      

 

Meklēt