Tiesības » Nacionālās darba tiesības

ARODBIEDRĪBU LIKUMS

Arodbiedrību likums

  


I. nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Arodbiedrību jēdziens
Saskaņā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības.
Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās.
2.pants. Arodbiedrību veidošanas brīvība
Tiesības veidot arodbiedrības ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās.
Arodbiedrības var veidot pēc arodu, nozaru, teritoriālā vai citiem principiem. Darba devēji var veidot savas arodbiedrības. Arodbiedrību darbības formas, organizatorisko struktūru un to veidošanas kārtību nosaka un regulē pašu arodbiedrību pieņemtie statūti un šis likums.
Lēmumu par arodbiedrību darbības izbeigšanu vai arī to apvienošanos teritoriālajās, nozaru vai citās savienībās pieņem arodbiedrības biedri statūtos noteiktajā kārtībā.
3.pants. Arodbiedrību reģistrācija
Iesniegumu par arodbiedrības reģistrēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc iesnieguma un statūtu saņemšanas.
Arodbiedrību reģistrē, ja tajā ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo. Ja nepieciešams, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var pieprasīt informāciju par reģistrējamās arodbiedrības biedru skaitu.
Arodbiedrību nereģistrē, ja ir pārkāptas šā likuma prasības, kā arī tad, ja tās statūtos paredzētas darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem. Par atteikšanos reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs paziņo arodbiedrības dibinātājiem triju dienu laikā, norādot atteikuma iemeslus.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
(2003.gada 8.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.)
4.pants. Arodbiedrību neatkarība un līdztiesība
Arodbiedrības savā darbībā ir neatkarīgas no valsts varas un pārvaldes institūcijām, citām organizācijām un ir savstarpēji līdztiesīgas. Tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem.
Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut arodbiedrības valsts vai citām iestādēm un organizācijām vai arī traucēt likumā un statūtos paredzēto arodbiedrību darbību.
Arodbiedrības ir tiesīgas iestāties starptautiskajās arodbiedrību organizācijās, slēgt ar tām, kā arī ar ārvalstu arodbiedrībām līgumus un vienošanās.
5.pants. Arodbiedrības kā juridiskās personas
Arodbiedrības pēc to reģistrēšanas iegūst juridiskās personas tiesības.
Arodbiedrības struktūrvienība juridiskās personas tiesības iegūst attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.
II. nodaļa
Arodbiedrību attiecības ar valsts varas un pārvaldes institūcijām

6.pants. Likumdošanas iniciatīvas tiesības
Arodbiedrībām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības to republikānisko institūciju personā.
7.pants. Tiesības piedalīties ekonomiskās un sociālās attīstības programmu un likumdošanas aktu izstrādāšanā
Arodbiedrībām ir tiesības piedalīties tādu ekonomiskās un sociālās attīstības programmu, likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanā, kuri skar darba apstākļus un samaksu, cenu veidošanos, sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu, veselības aizsardzību un citus darba un sociālās attīstības jautājumus. Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē arodbiedrības šīs tiesības realizē ar to republikānisko institūciju starpniecību. Iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata un noraidīšanas gadījumā jādod motivēts pamatojums.
8.pants. Tiesības piedalīties iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā

Arodbiedrības piedalās republikas iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā. Arodbiedrībām ir tiesības saņemt no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā, prasīt, lai republikas valdība nosaka pamatotu iztikas minimumu, ne retāk kā reizi gadā sabalansē darba algu, pensijas, stipendijas un pabalstus saskaņā ar cenu indeksu palielināšanos.
III. nodaļa
Arodbiedrību attiecības ar darba devēju

9.pants. Arodbiedrības biedru interešu pārstāvība attiecībās ar darba devēju
Arodbiedrības ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses.
10.pants. Kolektīvais līgums
Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba devēju kolektīvo līgumu par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.
11.pants. Attiecības ar darba devēju
Darba devējs darba, sociālos un ekonomiskos jautājumus likumā paredzētajos gadījumos izlemj, saskaņojot tos ar arodbiedrību vēlētām institūcijām.
12.pants. Mantiskās un finansiālās attiecības ar darba devēju

Arodbiedrību mantiskās un finansiālās attiecības ar darba devēju nosaka Latvijas Republikas likumi, kolektīvais līgums un citi līgumi.
  
IV. nodaļa
Arodbiedrību un to biedru aizstāvība

13.pants. Arodbiedrību tiesību realizācija
Savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos, kolektīvajos un citos līgumos.
Arodbiedrības ir tiesīgas ierosināt, lai tiktu sauktas pie atbildības un pat atbrīvotas no darba amatpersonas, kas neievēro darba, kolhozu, kooperatīvu, dzīvokļu, kā arī dabas aizsardzības likumdošanas aktus.
Arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību norādījumi izskatāmi desmit dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.
14.pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus
Arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo un ekonomisko interešu jomā, individuālo un kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.
15.pants. Garantijas arodbiedrību biedriem
Nav pieļaujama ar arodbiedrības biedru noslēgtā darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpta darba disciplīna un darba līguma noteikumi.
16.pants. Papildgarantijas vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem
Nav pieļaujama disciplinārsoda uzlikšana jebkura līmeņa arodbiedrību institūcijas vēlētam darbiniekam, neapspriežot šo jautājumu administrācijas un arodbiedrības sēdē.
Strādniekiem un kalpotājiem, kas atbrīvoti no darba sakarā ar viņu ievēlēšanu amatos arodbiedrību organizācijās, pēc viņu pilnvaru izbeigšanās vēlētajā amatā jādod iepriekšējais vai ar viņu piekrišanu cits līdzvērtīgs darbs (amats). Ja tas nav iespējams, viņiem piešķiramas garantijas un kompensācijas, kas likumā paredzētas darbinieku izbrīvēšanas gadījumā.
Vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem, kas nav atbrīvoti no sava tiešā darba, saskaņā ar kolektīvo līgumu var piešķirt tiesības sabiedriskos pienākumus kolektīva interesēs veikt darba laikā, kā arī piedalīties arodbiedrību mācībās, saglabājot vidējo izpeļņu.
17.pants. Amatpersonu atbildība
Amatpersonas, kas vainīgas arodbiedrību tiesību pārkāpšanā, kā arī to likumīgo prasību neizpildīšanā, saucamas pie disciplināras, administratīvas vai materiālas atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanā - pie kriminālatbildības.
V. nodaļa
Arodbiedrību piedalīšanās darba, sociālo un ekonomisko domstarpību un strīdu izskatīšanā

18.pants. Ar darba devēju kopīgi izskatāmie darba strīdi
Arodbiedrības kopīgi ar darba devēja pārstāvjiem izskata individuālos un kolektīvos darba strīdus.
Ja, izskatot individuālos darba strīdus, nav panākta vienošanās, tos izšķir tiesa.
19.pants. Domstarpību izskatīšana starp arodbiedrību un darba devēju, valsts un saimnieciskās pārvaldes institūcijām
Domstarpības, kas arodbiedrību koleģiālajām institūcijām rodas ar darba devēju par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu, kā arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, izskata augstākās attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas desmit dienu laikā, piedaloties darba devēja un arodbiedrības pārstāvjiem.
Domstarpības, kuras augstākas attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas nevar atrisināt (vai šo institūciju vispār nav), kā arī domstarpības starp arodbiedrībām un valsts institūcijām par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem izskata tiesa.
20.pants. Arodbiedrību tiesības pieteikt streikus
Arodbiedrībām ir tiesības pieteikt streikus likumā noteiktajā kārtībā.
VI. nodaļa
Arodbiedrību īpašums, saimnieciskā un finansiālā darbība

21.pants. Īpašuma objekti

Arodbiedrības īpašums veidojas no iestāšanās un biedru maksām, arodbiedrības uzņēmumu un iestāžu ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem naudas līdzekļiem.
Arodbiedrību īpašumu var veidot to uzņēmumi, izdevniecības, poligrāfiskā bāze, ārstniecības, atpūtas, izglītības, kultūras, sporta, bērnu un citas iestādes ar ēkām un iekārtām, kā arī cita arodbiedrību uzdevumiem un mērķiem atbilstoša manta.
22.pants. Finansiālā un saimnieciskā darbība

Arodbiedrībām ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras, izglītības, ārstniecības, sporta un citas šā likuma 21.pantā minētās iestādes, piedalīties kopuzņēmumu, kā arī ārvalstu uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, dot aizdevumus, organizēt loterijas un labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst citu saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem un Latvijas Republikas likumiem.
VII. nodaļa
Arodbiedrību darbības izbeigšana

23.pants. Darbības izbeigšana
Arodbiedrība izbeidz savu darbību saskaņā ar arodbiedrības augstākās institūcijas lēmumu.
Ja arodbiedrība izbeidz darbību, tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka arodbiedrību statūti atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs
Rīgā, 1990. gada 13. decembrī


« Atpakaļ