Iedzīvotāju novecošana visās dalībvalstīs ir radījusi milzīgu spriedzi pašreizējām pensiju sistēmām, un finanšu un ekonomikas krīze ir vienīgi palielinājusi šīs grūtības. Apspriežu dokumentā, t.i., Zaļajā grāmatā, ir ierosināta virkne jautājumu, aicinot visas ieinteresētās personas paust viedokli, nostāju un idejas par to, kā risināt pensiju problēmu — pašlaik tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa un pasaules lielākā daļa, un kā ES var veicināt jaunus risinājumus.
Iepazīstinot ar apspriežu dokumentu, ko pilnībā atbalstīja par ekonomiku un monetārajām lietām atbildīgais komisārs Olli Rēns un par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē, par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību atbildīgais ES komisārs Lāslo Andors teica:
“Prognozes liecina, ka līdz 2060. gadam pensionāru skaits Eiropā palielināsies divas reizes, salīdzinot ar darbaspējīgajām personām, kuras finansē pensijas, — tas nozīmē, ka pašreizējā situācija nav ilgstpējīga. Risinot šo problēmu, rūpīgi jāvērtē līdzsvars starp darba dzīves ilgumu un periodu, kādā persona ir pensijā.”
Komisārs Lāslo Andors piebilda: “Mēs esam izvēles priekšā — vai nu pensionāri ir nabadzīgāki, vai palielinās pensiju iemaksas, vai lielāks skaits cilvēku strādā vairāk un ilgāk paliek darba tirgū. Viens no Eiropas sociālā modeļa lielākajiem panākumiem ir iespēja nodrošināt, ka vecums un nabadzība — tie nav sinonīmi. Ievērojot šo solījumu, mums arī turpmāk jāsasniedz reāli rezultāti, un jāpanāk, ka šodien sāktais dialogs palīdzēs dalībvalstīm pieņemt īstos lēmumus, lai garantētu pensiju sistēmu atbilstību mērķim.”
Izmantojot visaptverošu un integrētu pieeju, Zaļajā grāmatā sniegts pārskats par Eiropas pensiju sistēmu, kura iegūst no ekonomikas un sociālajā politikā radītajām sinerģijām un no finanšu tirgus regulējuma, tāpēc tajā aplūkots tik ļoti plašs tematu loks, piemēram, ilgāka darba dzīve, iekšējais tirgus pensijām, pensiju mobilitāte visā ES, ES tiesiskā regulējuma nepilnības, nākotnes maksātspējas režīms pensiju fondiem, darba devēja maksātnespējas risks, kompetenta lēmumu pieņemšana un ES līmeņa pārvaldība.
 
Īpaši jānorāda, ka Zaļās grāmatas mērķis ir rast atbildes uz šādiem jautājumiem:
• kā nodrošināt atbilstīgus ienākumus pensijas vecumā un ilgtermiņā garantēt pensiju sistēmu noturību,
• kā panākt līdzsvaru starp darba dzīvi un aiziešanu pensijā un palielināt ekonomiski aktīvas dzīves ilgumu,
• kā novērst šķēršļus dažādās ES valstīs nodarbinātām personām un kavēkļus iekšējā tirgū pensijas produktu radīšanai,
• kā panākt, lai pēc nesenās ekonomikas krīzes pensijas gan pašlaik, gan ilgtermiņā būtu drošākas,
• kā nodrošināt pensiju labāku pārskatāmību, tā lai cilvēki varētu pieņemt kompetentus lēmumus par savu ienākumu no pensijas.
Šī apspriešanās ir ES komisāru Lāslo Andora, Mišels Barnjē (iekšējais tirgus un pakalpojumi) un Olli Rēna (ekonomika un monetārās lietas) kopēja iniciatīva, kura attiecas uz ekonomikas un sociālās politikas virzieniem, kā arī uz finanšu tirgus regulējumu. Tajā nav paredzēts paust specifiskus politikas ierosinājumus, bet gan apzināt viedokļus par iespējamo turpmāko rīcību Eiropas līmenī.
Apspriešanās ilgs četrus mēnešus (līdz 2010. gada 15. novembrim), un tās laikā ikviens, kuru interesē pensijas, var paust savu viedokli šim nolūkam paredzētā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=pensions. Eiropas Komisija pēc tam analizēs visu saņemto informāciju un apsvērs labāko ievirzi turpmākajai rīcībai, lai iepriekšminētos jautājumus risinātu ES līmenī.

 

Vispārīga informācija
ES prioritāte ir ES pilsoņiem nodrošināt atbilstīgu un noturīgu ienākumu no pensijām pašlaik un nākotnē. Lielākais izaicinājums ir sasniegt šos mērķus Eiropā, kas noveco. Lielākā daļa ES dalībvalstu ir centušās tam sagatavoties, izmantojot pensiju reformas.
Attiecība starp cilvēkiem darbaspējīgā vecumā un personām vecuma grupā virs 65 gadiem 2008. gadā bija četri pret vienu. Līdz 2060. gadam šī attiecība samazināsies uz pusi. Nesenā finanšu un ekonomikas krīze ir saasinājusi un palielinājusi šo demogrāfisko tendenču ietekmi. Šķēršļi ekonomikas izaugsmei, valstu budžetiem, finanšu stabilitātei un nodarbinātībai ir kļuvuši vēl izteiktāki, tādējādi radot neatliekamību koriģēt pensionēšanās ieradumus un to, kā cilvēki uzkrāj tiesības uz pensijām. Krīze ir atklājusi, ka jāveic vairāk, lai uzlabotu pensiju shēmu efektivitāti un drošību.
Nesens Eurobarometer apsekojums liecina, ka 73 % ES iedzīvotāju vai nu skaidri pauduši, ka sagaida zemākas pensijas, vai uzskata, ka pensionēšanās būs jāatliek, vai arī veido uzkrājumus pensijām (skatīt IP/10/773). Tajā pašā laikā 54 % māc bažas par to, ka ienākums no pensijām varētu būt nepietiekams cilvēka cienīgai dzīvei, turklāt šāds viedoklis pausts lielākajā daļā dalībvalstu, t.i. 17 no ES-27.

 

Sīkāka informācija
MEMO/10/302
Zaļā grāmata un Komisijas dienestu darba dokuments + Apspriešanās tiešsaistē :
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=839&furtherNews=yes
ES un pensijas :
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=752&langId=en