Vēlme izrauties no ikdienas steigas un iegūt jaunus iespaidus aizveda domubiedru grupu uz Vācijas pilsētu Drēzdeni un tās apkārtni. Lai pēc iespējas vairāk redzētu, izbraucām jau pirms Lieldienu brīvdienām,  tūlīt pēc darba dienas uzņēmumā.
Nakts pārbrauciens bija tā vērts - jau nākamā dienā ap 14.00 iekārtojāmies viesnīcā Saksijas galvaspilsētā Drēzdenē. Viesnīca 15 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas centra  un, izmantojot brīvo pēcpusdienu, dodamies apskatīt pilsētu.
Laiks silts, pirmie pavasara elpu sajutuši  košumkrūmi, kuri pateicībā par siltumu priecē visu skatus ar krāšņiem dzelteniem un  baltiem ziediem.
Pilsēta – skaista – modernā apbūve organiski iekļaujas vēsturiskajā baroka apbūvē, papildinot viena otru. Cilvēki laipni, nesteidzīgi – izbauda brīvdienas pastaigājoties vai atpūšoties nelielajām mājīgās kafejnīciņās. Mēs arī izbaudījām vācu kūku uzdzerot gardu kafiju pirms lielās pilsētas apskates.
Aizgājām līdz Brīla terasei – skats vienkārši burvīgs- pievakarē spožas saules apspīdēta Elba un tās tilti radīja neaizmirstamu iespaidu par šo vietu. Pirmajā vakarā vēl nelielas vakariņas pilsētā un gatavojamies nākamajai dienai – nu jau vietējās gides pavadībā.
Sestdiena. Pie autobusa mūs sagaida gide – jāredz daudz. Gide izstāsta Drēzdenes  vēsturi. Izrādās 1945.gadā pilsēta tika praktiski visa iznīcināta.
Pēckara gados, VDR laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunotas.
Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi.
Unikāli saglabājusies Pils-rezidence, kuru grezno mozaīka „Karaļu gājiens”. Cvingera pilī apskatam daudzu pasaulslavenu mākslinieku darbus.
Agrā pēcpusdienā dodamies ārpus pilsētas apskatīt Saksijas Šveices reģionu.
Keningštaina kalnu cietoksnis celts 16.gs. nogalē pelēkas smilšakmens klints virsotnē, 246 metru augstumā virs Elbas.  No cietokšņa mūriem paveras plašs skats uz Saksijas Šveices skaistajām tālēm un Elbas upes ieleju. Tālāk dodamies apskatīt Basteju - savdabīgu klinšu veidojumu, kur izveidoti gājēju celiņi un mūrēts tilts, lai varētu baudīt pārsteidzoši burvīgās dabasskatu rotaļas.
Svētdien dodamies apskatīt Meiseni.
Tieši šeit 1710. gadā alķīmiķis Johans Fridrihs Betgers atklāja porcelāna recepti un tieši šeit sāka darboties pirmās porcelāna manufaktūras Eiropā.
Porcelāna muzeja  vairākās zālēs demonstrēja porcelāna tapšanas procesu. Vēl Meisenē  apmeklējām Albrehtsburgas pili.

Vēl pāris stundas brīva laika. Pēc izvēles – var iet degustēt slavenos Mozeles vīnus vai vienkārši pastaigāties pa pilsētu un izbaudīt nelielo suvenīru veikaliņu un krodziņu burvību.
Tad sākās mājupceļš – ar nakšņošanu Polijā.

Lieldienu  brīvdienas pavadītas saturīgi – daudz jaunu  iespaidu par Vāciju un Saksiju. Pēc šādas atpūtas brīžiem arī nākamais darba cēliens ir piepildīts ar pozitīvo enerģiju.

Caur Lietuvu, Poliju, Čehiju un Austriju dodamies iekarot Itāliju!
Dienu veltām Vīnei - valšu karaļa J.Štrausa pilsētai.
Priecājamies par pavasari! Brauciens cauri Alpu kalniem -  fantastisks!
Iebraucām nelielā pierobežas pilsētiņā Tarvisio, tālāk uz Veronu – Romeo un Džuljetas pilsētā. Pilsētas centrā arēna celta 1.gs. Ejam ciemos pie Džuljetas! Esam priecīgi un baudām gadsimta elpu. Vakarā iebraucām Montekatini. Izbaudījuši itāļu brokastis, dodamies uz Florenci savdabīgo Itālijas pilsētu, kur dzīvo aptuveni ap 350 tūkstošs iedzīvotāju. Pa Florences ieliņām, pār Arno upi pāri Vecais tilts - Florences simbols. Pēcpusdienā brauciens uz Luku – pilsētu, kurai senāk piemitis 100 baznīcu pilsētas tituls.
Brokastis–izbraukšana uz Sjēnu - pilsētu, kura ir saglabājusies 15.gs līmenī. Pasakains ir pilsētas centrālais laukums, kuram ir gliemežvāka forma. No Sjēnas ceļš ved uz Sandžiminjano. Senatnē tā ir bijusi torņu pilsēta- ap 50 torņiem. Zied kastaņas, pilsēta atrodas Toskānas ielejā, kas ir pasaulē pazīstama ar vīniem. Iebraucām pilsētā cauri lielai arkai, un pastaiga pa šo pasakaino pilsētiņu. Vēlāk pēc Sadžiminjano dodamies pie itāļu vīndara baudīt un degustēt itāļu vīnus. Saimnieks atraktīvs – ielej vīnu, aicina saskalot, un iedzert.... Baudām vīnus, un degustējam arī olīveļļu.   
Agrās brokastis, un esam gatavi braucienam uz Venēciju. Venēcija – pilsēta uz 18 salām, ar saviem 400 tiltiem un tiltiņiem. Aplūkojam pilsētas ievērojamākās vietas – dodžu pili, svētā Marka laukumu un pasakaino katedrāli. Venēcija ar saviem kanāliņiem, ar gondolām, ar maziem suvenīru veikaliņiem - neaizmirstami.    Atpakaļcelā  iebraucam Grācā – otrā lielākajā Austrijas pilsētā. Pilsētā joprojām strādā 16.gs celtā galma beķereja. Kalna galā, uzkāpjot pa 560 pakāpieniem, var apskatīt 28m augsto pulksteņa torni, kuram mehānisms izgatavots 1712.gadā un pulksteņa diametrs ir 5,4m.  
Pēdējās brokastis. Esam ceļā uz mājām. Izbraucam cauri Varšavai, netālu no Lietuvas robežas Kovboja bārā ieturam maltīti un braucām Latvijas robežu! Ceļojums ir galā, esam nobraukuši 5400 km, guvuši daudz iespaidu par saulaino Itāliju!  

  Uz Berlīni.            

Turp ceļā neliela ekskursija pa Varšavas vecpilsētu. Kara laikā nopostītā, bet tad no jauna uzceltā Varšavas vecpilsēta - Sv.Jāņa katedrāle, kurā apglabāti slaveni poļu grāfi, Karaļa pils un citas atjaunotās vecpilsētas celtnes kalpo par vēsturisko objektu restaurācijas paraugu.  

Tālāk ceļš ved uz Potsdamu, kur apskatām vienu no izcilākajiem baroka laikmeta arhitektūras pieminekļiem – San-Susī pili un parku. 1745.gadā Prūsijas ķeizars Fridrihs II Lielais lika uzcelt vasaras rezidenci skaistajā vietā starp Berlīni un Potsdamu. Ķeizars personīgi piedalījās celtniecībā – zīmēja skices, apstiprināja projektus. Pils celtniecībā un izgreznošanā ņēma dalību sava laika slavenie  arhitekti, mākslinieki, skulptori, dekoratori.

Leģenda vēsta, ka Fridriha II padotie, redzot, cik daudz ķeizars strādā, jautāja viņam:

 

Berlīne – Vācijas galvaspilsēta un viena no lielākajām Eiropas metropolēm, nozīmīgs kultūras un biznesa centrs. Unter den Linden iela, Brandenburgas vārti, Aleksandra laukums ar 365 m augsto televīzijas torni. Aiz Brandenburgas vārtiem Rietumberlīnes pusē apskatāma jaunuzceltā parlamenta ēka Reihstāgs. 
Berlīne ir īstā vieta, kur doties ziemas laikā. Aukstajā laikā vairāk kā 80 dažādi kulināri savos restorānos, kafejnīcās un bāros gatavo īpašus ēdienus un aicina viesus nobaudīt burvībām pilnas delikateses, protams mēs nepaspējām nobaudīt visu, jo pietrūka laiks, bet vācu slaveno alu un desiņas nobaudīja katrs.

 Monisetē - Rūķu ciemā.

Pēc mūsu arodorganizācijas biedru ierosinājuma izstrādājām maršrutu un valsts svētku brīvdienās 15.-18. novembrī organizējām ceļojumu ar prāmi pa Baltijas jūru  no Tallinas uz Helsinkiem un tālāk ar autobusu uz Somijas vēsturisko centru un pirmo galvaspilsētu Turku.

Neskatoties uz to, ka laikrādis ir jau pāri pusnaktij, 16.novembra agrumā  autobusā, kurš dodas ceļā uz Somiju, sakāpj 44 ceļotgribētāji – lielākā daļa Latvijas sakaru darbinieku arodbiedrības biedri.

Agri no rīta plkst. 8.30 esam Tallinā. Iekārtojušies uz prāmja  VIKING LAIN un izbaudām 2.5 stundu ilgo pārbraucienu uz Helsinkiem. Jūra ir mierīga, var paēst brokastis un skatoties pa logu baudīt skaisto skatu uz Baltijas jūru.

Pirmajā dienā dodamies uz Turku, kur apskatām vecpilsētu gleznainās Auras upes krastā, luterāņu katedrāli un cietoksni. Katedrāle īpatnēja ar to, ka griestos piekārts  kuģa makets. Gide ļoti izsmeļoši stāsta par Somijas vēsturi.

17.novembrī dodamies atceļā uz Helsinkiem.
Fascinē piemineklis komponistam Sibeliusam. Ieejam apskatīt baznīcu, kas izcirsta klintī. Izstaigājam Doma katedrāli un Senāta laukumu. Gides pavadībā apskatam vecpilsētu. Apmeklējam jūras dzīves muzeju Sea Life, kurš pārsteidz ar dažādu jūras iemītnieku daudzveidību.

Pēc nakts pārbrauciena ar prāmi  18.novembrī esam Tallinā un tūrisma firma Delta tours mūs patīkami pārsteidz ar katram ceļotājam sarūpētu dāvanu Valsts svētkos.

Ap pusdienas laiku jau esam mājās ar jauniem iespaidiem bagātāki.

Ligita BRAHMANE
Jelgavas AK priekšsēdētāja

 Atmiņas no  Pēterburgas.

   Ir 19. septembris, agrs rīts, nedaudz kavējamies, jo stingrie Krievijas robežsargi mūs pamatīgi pārbauda un notur uz robežas 4,5 stundas... steidzamies, lai nenokavētu brokastis, kuras sarūpējusi mūsu brīnišķīgā gide Ludmila. Pēterburga mūs sagaida ar nedaudz iekrāsotu rudens lapu sveicienu, kas šo trīs dienu laikā krāsojas arvien intensīvāk. Paēdam un dodamies ar autobusu Pēterburgas apskatē. Mums palaimējās, jo gide tiešām ir ļoti zinošs un patiess savas pilsētas patriots, kura ļoti lepojas ar savu pilsētu, kurai nav vienaldzīgi, kas notiek ar vēstures un kultūras pieminekļiem. Daudz uzzinām par Pēterburgas vēsturi, par cilvēkiem, kas dzīvojuši un dzīvo tur šodien, par grūto pensionāru stāvokli, kuriem pensija ir no 3000 līdz 4500 rubļu, kas latos sastāda 60 līdz 90 latus mēnesī. Par to, ka dzīvokļi Pēterburgā maksā miljonus, kurus „Normaļnij čelovek ņe kupit”.... to, ka dzīves dārdzība daudz neatšķiras no dzīves dārdzības Latvijā. Kā viņa teica: „Vi ploho živjotje , no mi ņiščije”... Par to, ka Pēterburgas zeme tiek iztirgota ķīniešiem un citiem iebraucējiem no austrumiem..., kuri ceļ šeit savus tempļus, mošejas, dažādus tirdzniecības un ofisa centrus.
      Pirmais apskates objekts Okeanogrāfijas muzejs...Muzejos biļešu cenas atšķiras- aptuveni 100 rubļi vietējiem, 300 rubļi tūristiem. Skaisti izveidots interjers, akvāriji, kur tiek nepārtraukti uzturēta vienāda temperatūra, apskatām dažādus okeāna un jūras iemītniekus, gan zivis, kuru šeit ir neiedomājama daudzveidība, gan jūras ežus, roņus, ir arī haizivis.
      Neaizmirstamais Ņevas prospekts. Ņevas viļņos mierīgi šūpojas kreiseris Aurora, par kuru tikai nesen kļuvis zināms, ka tā ir kopija, jo īsto kuģi XX gadsimta 20. gados sagriezuši lūžņos.
        Paviesojamies Petropavlovskas cietoksnī, pastāvam pie Pētera I  un citu Krievijas monarhu atdusas vietām, arī pie Nikolaja II ģimenes, kura nežēlīgi tika nogalināta sākoties revolūcijai, un, kuras atdusas vieta tika ilgus gadus slēpta no tautas.
        Nākošā dienā apskatām Pēterhofu, strūklaku parādi, kur noskaņu pastiprināja Krievu  ragu mūzikas kapelas brīvdabas koncerts. Bet laikam vislielākais piedzīvojums visā šajā ekskursijā bija nakts brauciens pa Ņevu , kad vērojām kā paceļas tilti.  Tas nav izstāstāms tas ir jāredz un jāpiedzīvo pašam .
       Trešajā dienā ir iespēju izvēle, cits apmeklē Ermitāžu, cits Krievu muzeju un Kuntskameru, protams, visu Pēterburgu trīs dienu un pat mēneša laikā nav iespējams apskatīt, bet iespaidu ļoti daudz, brīnišķīga pilsēta, cilvēki ļoti viesmīlīgi un atsaucīgi, ja kādam ko jautā, uzreiz ir kādi trīs, četri, kas tūlīt palīdzēs tev nokļūt īstajā vietā, un neparādīs uz otru pusi.
 No Pēterburgas mājās pārvedam  daudz skaistu iespaidu un fotogrāfiju.

Alda Bērziņa
Ogres AK priekšsēdētāja.

 

Pa Latvijas vismazāk zināmo, bet skaisto apvidu Sēliju.
Jau agri no rīta autobuss ar gidi mūsu 30 darbiniekus no SIA Lattelecom un SIA Citrus Solutions ar ģimenes locekļiem pa Daugavpils šoseju aizvizināja līdz pirmajam pieturas punktam Daugavas krastā – atpūtas vietai „Liepkalni”.

Varējām iemalkot kafiju, nopirkt maiznīcas „Liepkalni” cepto maizi un vērot skaisto, sakopto Daugavas piekrastes atpūtas vietu.
 Tālāk braucām uz Jēkabpili, kur mums bija ekskursija pa Krustpils viduslaiku pili un tās pagrabiem. Uzkāpām arī pils torņa skatu laukumā, no kura pavērās ainavisks skats uz Daugavu un Jēkabpili.

Tālāk devāmies apskatīt pašu pilsētu, vecpilsētas laukumu,  aizsargdambi, ērģelnieka Pētera Sīpolnieka dzimto māju, kur tagad iekārtots daiļamatnieku izstrādājumu salons. Speciāli mūsu grupai salonā tika atskaņota Pētera Sīpolnieka spēlētā ērģeļmūzika. Apskatījām arī brīvdabas muzeju – sēļu sētu ar septiņiem apskates objektiem.
Tālāk ceļš veda uz Sēlijas sirdi  Viesīti.  Viesīte slavena ar mazbānīti, kas pieredzējis leģendāra laupītāja Kaupēna uzbrukumus.
Pēc tam braucām uz Neretu, kur mums krodziņā jau gaidīja siltas pusdienas. Paēduši devāmies apskatīt Neretas luterāņu baznīcu (celta 1593.gadā), Jāņa Jaunsudrabiņa parku. Tālāk braucām apskatīt arī J.Jaunsudrabiņa „Riekstiņus” jeb Mūsmājas.
Nākošā pieturvieta bija Sēlijas mazpilsēta Aknīste, pilsēta Dienvidsusējas un Radžupes krastos. Apskatījām Sēļu parku un Folkloras dārzu.
Ar jauniem iespaidiem un atziņu, ka mazā Latvija vēl visa nav izzināta un apskatīta, pa Daugavas otru krastu caur Vecumniekiem atgriezāmies mājās.

Apskatīt vēsturi