Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības
darbības pamatnostādnes.

Laikā, kad ikdienas pārmaiņas individuāliem arodbiedrības biedriem nereti atnes sliktas ziņas biežāk nekā labas, ir vietā atgādināt par tiem ideāliem, ar kuriem vēsturiski arodbiedrības tika dibinātas – veicināt labāku darba cilvēku nākotni.
Cilvēka labklājība ir atkarīga no notikumiem pasaulē, Eiropā, Latvijā, kā arī no paša uzņēmuma veiksmīgas un adekvātas politikas. Arvien lielāka ietekme uz konkrēta cilvēka labklājību nāk no globālajiem spēlētājiem – Pasaules Bankas (PB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) u.c.
Tāpēc, lai visi šie faktori darbotos cilvēkam labvēlīgā virzienā, ir nepieciešama paša darba darītāja vai viņa pārstāvja (arodbiedrības) ietekmes palielināšana visos posmos: starptautiskā, reģionālā (Eiropas), nacionālā, nozares un uzņēmuma līmenī.
Tieši tāpēc jau 5 gadus (no UNI Berlīnes kongresa 2001.gadā) mēs darbojamies kopīgi ar mūsu jumta organizāciju kā globālas arodbiedrības struktūra. UNI šodien demonstrē lielu ietekmi uz pasaulē un reģionos pieņemtiem lēmumiem, bet tai vēl ir arī liels potenciāls.
Mēs pievienojamies un atbalstām 2005.gada UNI Čikāgas kongresā pieņemto deklarāciju, kas nosaka, ka arodbiedrības galvenie mērķi turpmākajam periodam ir cīņa:

1. par cilvēka cienīgu darbu,
2. par korporatīvo sociālo atbildību,
3. par mūsu organizācijas stiprināšanu.

Par cilvēka cienīgu darbu.
Pašlaik mēs nerunājam par jebkādu darbu visiem, bet par labu, 21.gadsimta cilvēka cienīgu darbu.
Daudziem mūsu arodbiedrības biedriem darbs patiešām ir ne tikai atalgojuma avots. Mūsu biedriem darbs – augsti kvalificēts, pieprasīts un aizraujošs – ir arī izaugsmes iespēja un nereti arī labi atalgots.
Arodbiedrība ir gandarīta par to, ka daudzās valstīs situācija darba ņēmējiem ir kļuvusi labāka nekā pirms 20 gadiem, un atzīmē, ka arodbiedrības politika ir izrādījusies pareiza.
Tai pašā laikā jāpiemin, ka 2 miljardi strādājošo pasaulē saņem mazāk kā 2 dolāri dienā un Āfrika ir kļuvusi nabadzīgāka nekā 20 gadus atpakaļ.
Joprojām arī Latvijā pastāv tā saucamā „neformālā ekonomika”, kur darbinieki strādā bez darba līgumiem un saņem algas „aploksnēs”.
Joprojām uzņēmumos, kur strādā arī mūsu biedri, ir ļoti zemi atalgotas profesijas (operatori Zvanu centros, pastnieki Latvijas Pastā un citi), kam algas ir tuvas iztikas minimuma līmenim.
Ir arī uzņēmumi, kuros joprojām nav koplīgumi!

Kas ir cilvēka cienīgs darbs arodbiedrības izpratnē?
Cilvēki saprot, ka par labu un apmierinošu nevar uzskatīt darbu:

1. ja atalgojums, ko saņem par to, ir nepietiekošs jūsu un jūsu ģimenes vajadzībām;
2. ja laiks, ko pavada darbā, neatstāj laiku ģimenei un citām jūsu interesēm;
3. ja darba apstākļi nav droši un pastāv profesionālās saslimšanas risks;
4. ja citi labumi, ko saņemat, neatbilst jūsu ieguldījumam darbā;
5. ja izjūtat diskrimināciju vai jūsu ieguldījums tiek novērtēts zemāk nekā citu līdzīgs veikums;
6. ja jūs neciena, ja ciešat no vardarbības;
7. ja nav adekvāti pasākumi, lai jūs justos aizsargāts vecumdienās, saslimšanas un bezdarba riska gadījumā;
8. ja jums nav iespējams sanākt kopā ar jūsu kolēģiem un apspriesties, kā kolektīvi uzlabot situāciju.

Koplīgums ir tas dokuments uzņēmuma līmenī, kas var nodrošināt laba, cilvēka cienīga darba priekšnoteikumus. Uzlabot Koplīgumus ir mūsu arodbiedrību galvenais uzdevums!
Daži domā, ka nav iespējams mainīt pasauli, bet jāapzinās, ka tas, kas šodien ir tikai iecerēs, tomēr varētu būt sasniedzams rīt!

Darbs multinacionālās kompānijās mūsu nozarē kļūst arvien raksturīgāks, arvien biežāk sastopams.
Multinacionālās kompānijas darbojas pāri nacionālajām robežām. Par nelaimi dažas Multinacionālās kompānijas, kuras savā mītnes zemē var lepoties ar sociālo partnerību, citās zemēs, kur uzsāk savu darbību, aizmirst par strādnieku tiesībām un darba apstākļiem.
Tas uzliek pienākumu arodbiedrībām darboties adekvāti jaunajiem izaicinājumiem, slēdzot Koplīgumus un vienošanās, cīnīties par darbinieku labklājību.
Slēdzot globālus līgumus ar multinacionālām kompānijām un korporācijām, kas šobrīd ir jauns arodbiedrības darbības veids, arodbiedrības pieprasa globālās ekonomikas attīstību cieši saistīt ar sociāli ekonomisko elementu attīstību, ar SDO darba standartu ievērošanu, nodarbinātības politikas izstrādi, kā pirmo soli paredzot minimālo ienākumu nodrošināšanu, pamatapmācību pieejamību un veselības aprūpes bāzes pasākumu noteikšanu.

Par korporatīvo sociālo atbildību
Neoliberālās politikas ofensīvu pēdējos gados virza apgalvojumi, ka tikai privātais sektors var nodrošināt vislabāko pakalpojumu līmeni. Valdību uzdevums ir tradicionāli sabiedrībai piederošus servisus pārveidot par kvazi-komerciāliem biznesiem.
Šī jaunā modernā kapitālisma ideoloģija neiztur kritiku. Pēdējā laika Enron un citu kompāniju skandāli, kas saistīti ar izpildvaras korupciju un mantkārību, ir pievērsuši pasaules uzmanību un apliecinājuši, ka prasības pēc korporatīvās vadības un sociālās atbildības nostiprināšanas, iesaistot regulatoru arī privātuzņēmumu darbībā, ir pamatotas.
Pretējā gadījumā kompānijas, kas būtu gatavas dot strādniekiem pienācīgu darbu, tiek nostādītas konkurencei neizdevīgos apstākļos.
UNI palielina ietekmi caur starptautiskām, reģionālām un nacionālām organizācijām, lai arī multinacionālie uzņēmumi kļūtu par regulatora subjektiem, lai ieviestu noteikumus korporatīvai vadībai un korporatīvai sociālai atbildībai.
Pašlaik arī Latvijā, kā no valdības, tā darba devēju puses, ir vērojama tieksme pārlikt sociālo atbildību uz pašu darbinieku pleciem. Bet tas nenotiek adekvāti palielinot algas!
Latvijā ir vērojama tendence arvien vairāk komercializēt medicīnu, nākošais solis – kultūru un sportu.
Nodokļu slodze darbiniekam, kā arī darba devējam – nesekmē nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu valstī, nesekmē arī nodokļu maksājumu caurspīdīgumu gadījumos, kad, piemēram, valsts pārliek medicīnas maksājumus uz pacientu un tml.
Tāpēc ir mūsu prasība pēc adekvātas nodokļu sistēmas optimizācijas.

Visi šie izaicinājumi pieprasa visu arodbiedrības struktūru stiprināšanu un globālās ietekmes palielināšanu.
Globalizācija pieprasa arī globālas arodbiedrības.
Pārmaiņas pasaules ekonomikā nozīmē, ka arī visu līmeņu arodbiedrībām jāmaina prioritātes un darba metodes, atbilstoši to jaunajiem uzdevumiem un jaunajai lomai.
Mums būtu jādarbojas kā globālām arodbiedrībām, tajā skaitā arī sektorālā līmenī (Pasta, Telekoma u.tml.)
Galvenās arodbiedrības darbības metodes:

1. organizatorisko pasākumu globalizācija;
2. standartu vai normatīvās bāzes globalizācija
3. globāla atpazīšana (darbības metodes) ar multinacionālām kompānijām
4. globāli atrunātas darbinieku tiesības un garantijas sektoru robežās

Pasaules arodbiedrību reģionālai politikai jānodrošina, lai mūsu arodbiedrības, sākot no UNI līmeņa, būtu efektīvas arodbiedrības biedriem.
Piemēram, Eiropas līmenī jāstrādā, lai veidotu tiesiskās un industriālās attiecības ar darba devējiem, rūpējoties par darbaspēka vajadzībām virzībā uz sociālo taisnīgumu.
Nākotnē vēl lielāks akcents tiks likts uz pārrunām un globāliem līgumiem ar darba devējiem.

Jāpadara arodbiedrības atvērtas visiem darba ņēmējiem.
19.gadsimtā arodbiedrības veidojās tur, kur bija lielāka strādājošo koncentrācija – fabrikās, lielajos uzņēmumos.
Šodien bizness restrukturē savu operatīvo darbību un veidojas jauns darba vietu tips ( piem. Zvanu centri). Mazos uzņēmumos ne menedžeriem, ne darbinieku pārstāvjiem sociālais dialogs nesagādā gandarījumu un nedarbojas kā veselīgu attiecību veicinātājs.
21.gadsimtā ir jāsasniedz arī tos cilvēkus, kuri nestrādā tradicionālā modeļa uzņēmumos.
Globalizācijas rezultātā daudzi cilvēki darbojas „neformālā” ekonomikā, kā rezultātā ir palikuši ārpus jebkādas aizstāvības, ne darba aizsardzības, ne darba vides, pat ne darba likumdošanas jomā. Rezultātā cilvēki tiek pakļauti visāda veida ekspluatācijai.
Pašlaik pieaug pašnodarbināto skaits, kuri būtībā arī ir pakļauti diskriminācijas riskam.

Sieviešu darbs pasaulē joprojām kotējās par 30% - 60% lētāk, vīriešiem ir lielākas iespējas apmācībām un citas ekonomiskās iespējas, augstāki amati, lielākas politiskās iespējas.
Pastāv arī vecuma diskriminācija. Arodbiedrības kļūst jaunākas, jo jaunieši arī kļūst neapmierinātāki. UNI pētījumi rāda, ka jauniešu nodarbinātības rādītāji ir divreiz zemāki nekā vecākiem kolēģiem. Pasaulē 88 miljoni jauno sieviešu un vīriešu ir bez darba.
Daudzi jaunieši ir gatavi strādāt bez darba līguma, par zemāku algu, bez atrunātiem darba vides noteikumiem un bez sociālajām garantijām. Koplīgumos vajadzētu paredzēt īpašas priekšrocības jauniešiem, būtu nepieciešams veidot speciālas programmas jauniešiem un sievietēm.

Mūsu arodbiedrībai tuvākajā nākotnē vēl aktīvāk jāiesaistās kā UNI, tā arī LBAS tematiskajās programmās izglītošanas un rekrutēšanas jomās, vēl aktīvāk jāizmanto ES un UNI mērķu fondu palīdzība ciešākai sabiedrības pievēršanai optimistiskas nākotnes vīzijai un pozitīvas attīstības scenārija īstenošanai.

Pieņemts LSAB 4.kongresā
2006.gada 26.janvārī