LSAB - Latvijas Sakaru Darbinieku Arodbiedrība

• LSAB / Vēsture

Gads	Arodbiedrību aktivitātes
1869 g.	Nodibināta pirmā strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība- Jonatāna biedrība, lai palīdzētu strādnieku slimības vai nāves gadījumā
1870.g.	Vērmaņa kokzāģētavā notiek viens no pirmajiem lielākajiem strādnieku streikiem Rīgā.
1874.g.	Notiek Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas strādnieku streiks.
1885.g.	Tiek izdots likums , kurš aizliedz sieviešu un bērnu naktsdarbu.
1899.g.	Džutas manufaktūras strādnieču streiks
1905.gads Janvārī – februārī	Rīgā notiek strādnieku demonstrācijas ar arodnieciskiem lozungiem, kuras pāraug dažādās akcijās pret pastāvošo varu, vietējiem baroniem utt.Rīgā 13.janvārī pie Dzelzs tilta strādnieku demonstrācijas apturēšanai tiek lietots ieroči
1905.gads Novembrī	laikraksts :”Dienas lapa” aicina veidot arodbiedrības un publicē Statūtu projektu. Novembrī virkne no izveidotajām arodbiedrībām uzsāk sarunas par koplīgumu noslēgšanu. „Dienas lapā” tiek rakstīts – Rīgas pasta telegrāfa zemākie ierēdņi gatavojas prasīt algas paaugstināšanu.
1905.g.15.nov.	Notiek Viskrievijas Pasta Telefona un telegrāfa arodbiedrības dibināšana. Starp 73 delegātiem, kuri sabraukuši no cariskās Krievijas novadiem (arī no Viļņas, Somijas un Polijas). Tiek pieņemti Statūti, izvirzītas prasības valdībai par pasta un telegrāfa darbinieku materiālā un tiesiskā stāvokļa uzlabošanu.
1917.g.14.maijā	Notiek II Viskrievijas Pasta, Telefona un telegrāfa arodbiedrības kongress, kurā jau piedalās Latvijas pārstāvji. Tiek saglabāta ideja par vienotu arodbiedrību.
1918.-1920.g.	Latvijā notiek stihiska arodniecisko prasību izvirzīšanas.Prasības ir saistītas darba dienas ilgumu, darba apstākļiem, darba samaksu.Daudzās vietās arodbiedrības ir ciešā sadarbībā ar kreisajiem (boļševistiskajiem) spēkiem.
1921.- 22.g.	Tiek izveidotas nozaru arodbiedrības.
1923.g.	Notiek pirmais Pasta, telefona un telegrāfa arodu biedrības konference (kongress). Datums un dokumenti nav saglabājušies. Arodbiedrības ir izveidotas galvenokārt Rīgā un lielākajās pilsētās.
1927.gads	Starptautiskās Darba organizācijas vadītāja Albēra Tomā (Thoma) darba vizītē Rīgā.
1928.gads	Pasta, Telefona un Telegrāfa arodu biedrība tiek pieņemta IPTT ( International Post, Telephon and Telegraph ) rindās.
1929.g.	Tiek izveidota Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona darbinieku biedrība, kura grib aiziet no sociāldemokrātu ietekmes arodbiedrību kustībā., tai skaitā Pasta, Telegrāfa un Telefona arodu biedrībā.
1930.g.	Tiek izveidota krājaizdevu sabiedrība Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona darbinieku biedrībā. Tiek veicināta biedrības nodaļu veidošanās Pasta , Telegrāfa un Telefona kantoros
1934.g otrā puse	Pasta, Telegrāfa un Telefona arodu biedrība savu darbību turpina pagrīdē.
1939.g.	Tiek rakstīts par koplīguma (vienošanās) noslēgšanu ar Satiksmes ministriju
1940.g jūnijs	Abu biedrību darbība tiek apturēta. Tiek izveidota Latvijas PSR Arodbiedrību savienība
1941.-44.g.	Pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas (evakuācijā Krievijā) darbojas Arodbiedrību savienības aparāta četri darbinieki. Latvijā darbojas Vācijas izveidotā Arodbiedrību centrāla savienība
1944.g.oktobrī	Darbu atsāk Latvijas PSR Arodbiedrību centrālā padome.
1990.gads	Tiek dibināta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
1991.g.26.janvāris	Tiek dibināta Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība. LSAB I kongress
1996.g.	LSAB II kongress
1997.g.	Sakaru darbinieku arodbiedrība tiek atjaunota IPTT
1998.g.	IPTT ir viena no dibinātājorganizācijām UNI (Union Network International), vienu no lielākajām pasaules arodbiedrībām.
2001.g.	LSAB III kongress
2001.g.septembris	LSAB prezidente Zoja Semjonova tiek ievēlēta UNI World komitejā
2006.g.	LSAB IV kongress