Saturs
1.Vispārīgie noteikumi
1.1. Nosaukums
1.2. Darbības sfēras
1.3. Juridiskais statuss
1.4. Juridiskā adrese
1.5. Nosaukums angļu valodā
1.6..Nosaukums franču valodā
2. Mērķi, uzdevumi, darbības formas
2.1. Mērķi
2.2. Uzdevumi
2.3. Darbības formas
3.Piederība
3.1. Biedrs
3.2. Iestāšanās
3.3. Uzņemšana
3.4. Apliecinājums
3.5. Tiesības
3.6. Pienākumi
3.7. Izstāšanās
3.8. Izslēgšana
4.Biedru nauda
4.1. Apmērs
4.2. Iemaksas kārtība
5.Uzbūve
5.1. Arodorganizācijas
5.2. Reģionālās apvienības
5.3. Sektori
6.Lemjošās institūcijas
6.1. Kongress
6.2. Ārkārtas kongress
6.3. Pilnvaroto konference
6.4. Sapulce (konference)
7.Vadības institūcijas
7.1. Prezidents
7.2. Viceprezidents
7.3. Valde
7.4. Arodkomiteja
7.5. Priekšsēdētājs
7.6. Birojs
8.Kontroles institūcijas
8.1. Revīzijas komiteja
8.2. Revīzijas komisija
9.Īpašums, finanses,saimnieciskā darbība
10.Sadarbība
11.Darbības izbeigšana.
Skaidrojumi:
Statūti - noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visas organizācijas locekļu rīcību.
Statuss - juridisko pazīmju kopums, kas raksturo valsts, teritorijas, kādas juridiskas vai fiziskas personas tiesisko stāvokli.
Institūcija - pasaules reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā,izpildvarās vai tiesu darbā u.tml.).
Kongress - plaša sanāksme, apspriede, kurā attiecīgas organizācijas, profesijas pārstāvji vai pilnvaroti delegāti apspriež un izlemj kādu jautājumu, nolasa referātus.
Konference - sanāksme,sapulce,apspriede, kurā delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji apspriež un izlemj kādus jautājumus.
Kompetence - iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms
Delegāts - pilnvarots valsts, iestādes un organizācijas pārstāvis.
Lojāls - uzticams vai uzticīgs.
Komiteja - personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
Motivācija - 1.iekšējie dzenuļi(vērtīborientācija, pārliecība, nostāja, interese, vēlmes, dziņas utt), kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību;
2. motīvs (iemesli), ar kuriem pamato,izskaidro rīcību, nostāju vai domu; pamatojums; arī izskaidrojums.
-----
Lai arī Statūtu tekstā visi formulējumi: prezidents, viceprezidents, revidents utt. ir lietoti vīriešu dzimtē , tie attiecas arī uz sievietēm. Tas darīts tikai pratiskuma dēļ.
Iesākumā ir izskaidroti daži Statūtos lietotie svešvārdi tā , kā to pēdējā kongresa laikā ir izpratuši delegāti.
Ja līdz nākošajam kongresam būs nepieciešami Statūtu skaidrojumi, tie turpmāk būs iekļauti Statūtu pielikumā.
1.Vispārīgie noteikumi
1.1 Nosaukums
Arodbiedrības pilns nosaukums:
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība.
Saīsināti - LSAB
1.2. Darbības sfēras
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (turpmāk -arodbiedrība) ir patstāvīga un neatkarīga sabiedriska organizācija, kurā apvienojas pasta, telekomunikāciju, radio un TV, kā arī citi informācijas apstrādē un pārraidē strādājošie neatkarīgi no uzņēmuma vai iestādes īpašuma formas. Arodbiedrībai var pievienoties arī citās darbības sfērās nodarbinātie, studenti un audzēkņi.
Arodbiedrība ir Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Arodu biedrības un Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Darbinieku biedrības darba turpinātāja.
1.3. Juridiskais statuss
Arodbiedrība iegūst juridiskas personas statusu, reģistrējoties Latvijas Republikā noteiktā kārtībā un saņemot noteikta parauga apliecību.
1.4. Juridiskā adrese
LSAB Biroja juridiskā adrese:
Vaļņu ielā 32-316,
Rīga, LV - 1050, Latvija
1.5. Nosaukums angļu valodā
Latvian Post and Telecommunications Workers Trade Union
1.6. Nosaukums franču valodā
Syndicat des emploies de Telecommunications et Post
2. Mērķi, uzdevumi, darbības formas
2.1 Mērķi
Arodbiedrības mērķi -
pārstāvēt, aizstāvēt, paust savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās, profesionālās tiesības un intereses.
2.2. Uzdevumi
Arodbiedrības uzdevumi ir:
1) pārstāvēt un aizstāvēt arodbiedrības biedru intereses;
2) sagatavot un noslēgt darba koplīgumus ar darba devējiem par darbinieku darba un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī kontrolēt to izpildi;
3) ierosināt un iesniegt priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos;
4) piedalīties konsultatīvo padomju(institūciju, komiteju, komisiju) darbā, sarunās ar darba devējiem un to organizācijām;
5) organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas sabiedrisko kontroli saskaņā ar LR likumiem;
6) veidot arodbiedrības sociālās palīdzības un apdrošināšanas fondus;
7) sniegt konsultācijas un juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
8) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
9) informēt arodbiedrības biedrus par arodbiedrības darbību, izdot un izplatīt arodbiedrības informatīvos izdevumus un materiālus;
10) organizēt masu akcijas - mītiņus, manifestācijas, demonstrācijas, piketus, streikus un cita veida protesta akcijas - kā galējo savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas veidu ;
11) piedalīties Latvijas un starptautiskajā arobiedrību kustībā, sekmēt arodbiedrību sadarbību Latvijā un ārzemēs;
12) sadarboties ar citām organizācijām uz savstarpējās vienošanās vai līguma pamata;
13) veicināt kultūras, sporta, tūrisma aktivitāšu attīstību;
14) veicināt visu darbinieku iesaistīšanu arodbiedrībā;
15) arodbiedrības biedru interesēs veikt citas darbības saskaņā ar šiem Statūtiem un darbības programmu.
2.3. Darbības formas
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumu “ Par arodbiedrībām”, citiem LR spēkā esošajiem likumiem, šiem Statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, citos valstī ratificētos starptautiskos paktos un konvencijās.
3.Piederība
3.1. Biedrs
Par arodbiedrības biedru var būt ikviens strādājošais, mācību iestādes students vai audzēknis, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, tautības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, kurš atzīst arodbiedrības Statūtus, sekmē organizācijas darbību un maksā biedra naudu. Visiem arodbiedrības biedriem ir vienādas tiesības.
3.2. Iestāšanās
Iestāties arodbiedrībā var uz personīgā iesnieguma pamata, kas adresēts iesniedzēja darba vietas arodorganizācijai. Ja darba vietā nav arodorganizācijas, tad iesniegums jāadresē arodbiedrības prezidentam.
3.3. Uzņemšana
Lēmumu par darbinieka uzņemšanu arodbiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem viņa darba vietas arodorganizācijas darbības institūcija. Ja darba vietā nav arodorganizācijas, tad iesniegumu izskata arodbiedrības Valde.
Ja arodbiedrības institūcija atsaka darbiniekam uzņemšanu, viņam ir tiesības iesniegt savu iesniegumu augstākā arodbiedrības institūcijā, informējot par neuzņemšanas iemesliem.
3.4. Apliecinājums
Arodorganizācijā (Valdē) iesniegums jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, un, pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas, jānoformē uzskaites dokumenti un jāizsniedz noteikta parauga arodbiedrības biedra karte.
3.5. Tiesības
Arodbiedrības biedriem ir tiesības:
1) izteikt savus uzskatus, izvirzīt savus priekšlikumus un piedalīties priekšlikumu apspriešanā;
2) piedalīties arodbiedrības vēlēšanās, izvirzīt savu un citu arodbiedrības biedru kandidatūras un tikt ievēlētam;
3)saņemt informāciju par arodbiedrības darbību;
4) piedalīties jebkura līmeņa arodbiedrības institūcijas darbā, kurā tiek izskatīts viņa personīgais jautājums;
5) saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, juridisko un materiālo palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, kā arī to izskatīšanā valsts un saimnieciskajās institūcijās;
6) iegūt arodbiedrības izglītību;
7) noteiktā kārtībā brīvi izstāties no arodbiedrības.
3.6. Pienākumi
Arodbiedrības biedra pienākumi:
1) ievērot un pildīt šos Statūtus un arodbiedrības lēmumus;
2) rosināt biedrus arodbiedrības lēmumu izpildei;
3) atbalstīt arodbiedrības rīkotos pasākumus;
4) pildīt arodbiedrības uzticētos pienākumus;
5) kārtīgi un savlaicīgi maksāt biedra naudu;
6) apzinīgi strādāt, ievērot darba drošības un darba aizsardzības noteikumus un instrukcijas, rūpēties par savu veselību un izglītību;
7) būt lojālam pret arodbiedrību.
3.7. Izstāšanās
Arodbiedrības biedrs uz personīgā iesnieguma pamata, kas adresēts viņa arodorganizācijas institūcijai, var pārtraukt savu sastāvēšanu arodbiedrībā.
Attiecības ar arodbiedrību tiek izbeigtas nākošajā dienā pēc tam, kad attiecīgā institūcija mēneša laikā izskatījusi iesniegumu. Līdz jautājuma izskatīšanas dienai iesniedzējam jānokārto visi parādi (saistības) ar arodbiedrību. Ja šīs saistības nav nokārtotas, institūcija domstarpības risina Latvijas Republikas likumos paredzētajā kārtībā.
Ja arodbiedrības biedrs ir pārtraucis darba attiecības, tad pēc savas vēlēšanās, izsakot to rakstiski, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no darba attiecību pārtraukšanas, var saglabāt attiecības ar arodbiedrību un saņemt nepieciešamo arodbiedrības palīdzību.
3.8.Izslēgšana
Arodbiedrības biedru izslēdz no arodbiedrības:
1) ja viņš neievēro un nepilda arodbiedrības Statūtus vai viņa rīcība ir pretrunā ar šiem Statūtiem, kā arī ja viņš nepilda vai atsakās pildīt arodbiedrības lēmumus;
2) ja viņa darbība diskreditē arodbiedrību un ir kaitējusi arodbiedrības interesēm;
3) ja arodbiedrības biedrs ilgāk par trīs mēnešiem nemaksā biedra naudu (pensionāriem, ilgstoši vai uz laiku nestrādājošiem - ilgāk par sešiem mēnešiem).
Lēmumu par arodbiedrības biedra izslēgšanu pieņem viņa darba vietas arodinstitūcija. Par šī jautājuma izskatīšanas vietu un laiku arodbiedrības biedru informē ne vēlāk nedēļu iepriekš.
Ja arodbiedrības biedrs atsakās ierasties šīs institūcijas sēdē (sanāksmē), jautājumu izskata bez viņa klātbūnes.
Par pieņemto lēmumu arodbiedrības biedru informē rakstiski trīs dienu laikā.
Lēmumu par izslēgšanu no arodbiedrības izslēgtā persona viena mēneša laikā var pārsūdzēt attiecīgi augstākajā arodbiedrības institūcijā. Galīgo lēmumu pieņem Valde.
3.8. Apbalvojumi
Ja biedrs dod vai ir devis paliekošu ieguldījumu arodbiedrības darbībā, viņš var tikt apbalvots:
Valdes pateicību
Naudas prēmiju
Atzinības rakstu
Arodbiedrības piemiņas zīmi
4.Biedru nauda
Arodbiedrības biedru nauda ir priekšnoteikums arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, veiktu citu organizatorisko darbību arodbiedrības biedru interesēs, izpildītu viņu likumīgās prasības un vajadzības, sniegtu palīdzības, veidotu palīdzības fondus.
Arodbiedrības biedru nauda ir arodbiedrības finansu līdzekļi un veido daļu no arodbiedrības kopējā īpašuma, kuri tiek izlietoti Statūtos noteikto mērķu un uzdevumurealizēšanai.
Informācija par arodbiedrības līdzekļiem ir konfidenciāla un ir izpaužama arodbiedrības institūcijās un LR likumos noteiktā kārtībā.
4.1. Apmērs
Arodbiedrības biedru naudas lielums mēnesī tiek noteikts kongresā sekojošos apmēros:
- strādājošiem 1,5 % apmērā no mēneša izpeļņas;
- bezdarbniekiem, ja saņem bezdarbnieka pabalstu, 1,5% no saņemtā pabalsta;
- bezdarbniekiem,kuri pabalstu nesaņem, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
- vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
- pensionāriem(nestrādājošiem) 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
- audzēkņiem un studentiem 0,5 % no mēneša stipendijas, bet ne mazāk kā 20 santīmi.
Pilnvaroto konference ir tiesīga pārskatīt biedru naudas lielumu kongresa starplaikos.
4.2. Iemaksas kārtība
Biedru naudas iekasēšana notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā, par ko ir panākta vienošanās ar darba devēja pilnvarotiem pārstāvjiem.
Ja biedru naudu nevar iekasēt centralizēti, tad biedrs noslēdz līgumu ar viņa kontu uzturošu banku par ikmēneša biedra naudas pārskaitīšanu uz arodbiedrības kontu.
Ja šādi bezskaidras naudas norēķini nav iespējami, tad biedru naudu iekasē skaidrā naudā, pamatojoties uz biedra uzrādīto izpeļnu par iepriekšējo mēnesi un saskaņā ar Valdē apstiprināto kārtību.
5.Uzbūve
5.1. Arodorganizācijas
Arodbiedrības organizācijas (turpmāk – arodorganizācijas) veido biedri. Arodorganizāciju var izveidot ne mazāk kā trīs biedri.
Ja biedru skaits ir mazāks par trim, tad biedri sastāv uzskaitē un darbojas Biroja arodorganizācijā vai Valdes norādītajā arodorganizācijā.
Arodorganizācijas kompetencē ir:
1) iesaistīt arodbiedrības darbā visus arodbiedrības biedrus;
2) pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās savas kompetences ietvaros;
3) savas kompetences ietvaros noslēgt vienošanās, kontrolēt to izpildi;
4) organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu ievērošanu savas atbildības ietvaros ;
5) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
6) nodrošināt arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par arodbiedrības darbību visos līmeņos;
7) organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu seņemšanu un nosūtīšanu adresātam par arodbiedrības kompetences jautājumiem;
8) organizēt arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;
9) organizēt kultūras, sporta, tūrisma un citus atpūtas pasākumus;
10) izlemt un apspriest Statūtos neminētus jautājumus, kuri skar arodorganizāciju un tās biedrus.
Arodorganizācijā, lai organizētu darbu. var izveidot vienu vai vairākas arodgrupas. Arodgrupas darbu vada arodorganizators. Arodorganizatoru ievēl arodgrupas biedru sapulcē.Pilnvaru termiņu nosaka arodgrupas sapulce.
5.2. Arodorganizāciju apvienības
Arodbiedrības organizācijas uz brīvprātības principiem var apvienoties teritoriālajās (vai citās) arodapvienībās - Sektoros un veidot institūcijas savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai, saskaņā ar savu atbildības līmeni.
6.Lemjošās institūcijas
6.1. Kongress
Arodbiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi piecos gados un ir tiesīgs, ja tā darbībā piedalās ne mazāk kā 2/3 izvirzīto delegātu.
Lēmumu par kārtējā kongresa sasaukšanu, laiku, vietu un tā darba kārtību pieņem arodbiedrības Valde un paziņo par to ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību.
Kongresa delegāti tiek ievēlēti arodorganizācijās saskaņā ar Valdes noteiktām pārstāvniecības normām un kārtību.
Kongresa delegāti ir arī prezidents, viceprezidents un Revīzijas komitejas priekšsēdētājs.
Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet Statūtus, izmaiņas tajos un lēmumu par arodbiedrības darbības izbeigšanu - ja par to ir nobalsojuši 2/3 no izvirzītajiem delegātiem.
Balsošanas veidu(atklāti vai aizklāti) nosaka kongress.
Kongresa lēmumi ir saistoši visām arodorganizācijām, to vēlētām institūcijām un arodbiedrības biedriem.
Kongresa lēmumus paraksta arodbiedrības prezidents.
Kongresa kompetencē ir:
1) pieņemt lēmumu par arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu, darbības izbeigšanu;
2) apstiprināt arodbiedrības Statūtus, veikt tajos izmaiņas;
3) izskatīt un apstiprināt kongresā ievēlēto institūciju pārskatus;
4) ievēlēt arodbiedrības prezidentu,(turpmāk - prezidents),viceprezidentu un revīzijas komiteju;
5) apstiprināt pārstāvības normas Pilnvaroto konferencē un Valdē;
6) apstiprināt Revīzijas komitejas Nolikumu;
7) apspriest un izlemt svarīgākos arodbiedrības darbības jautājumus un pieņemt darbības programmu;
8) apstiprināt arodbiedrības atribūtiku un simbolus.
6.2. Ārkārtas kongress
Ārkārtas kongresu sasauc Valde, ja to pieprasa
1) Valde;
2) prezidents;
3) Pilnvaroto konference;
4) Revīzijas komiteja;
5) viena trešdaļa no arodbiedrības biedriem.
Ārkārtas kongresa funkcijas un pilnvaras ir kā kārtējam kongresam.
Par ārkārtas kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību Valde paziņo mēnesi iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību.
6.3. Pilnvaroto konference
Pilnvaroto konference ir arodbiedrības augstākā institūcija kongresu starplaikos un izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kas ir kongresa kompetencē.
Pilnvaroto konference tiek izveidota mēneša laikā pēc kongresa, saskaņā ar kongresā noteiktām normām.
Par pilnvaroto ievēl arodbiedrības biedru, kurš aktīvi darbojas arodorganizācijā.
Pilnvaroto konferences sastāvā ietilpst arī prezidents, vice-prezidents, Sektora Uzticības personas, Valdes locekļi un Revīzijas komitejas priekšsēdētājs, sanāksmēs var piedalīties Revīzijas komitejas locekļi.
Pilnvaroto konferences kompetence:
1) organizēt arodbiedrības darbības programmas un kongresa lēmumu izpildi;
2) izstrādāt arodbiedrības darbības stratēģiju un taktiku;
3) apstiprināt arodbiedrības budžeta sadalījumu;
4) apstiprināt arodbiedrības Valdes sastāvu;
5) noklausīties Valdes un revīzijas komitejas ziņojumus;
6) apstiprināt prezidentu vietas izpildītājus, ja šie amati kongresu starplaikā kļūst vakanti;
7) apstiprināt palīdzības fondu nolikumus un fondu padomes.
8) apstiprināt revizijas komitejas locekļus, ja kongresa starplaikos šie amati kļūst vakanti.
Pilnvaroto konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no pilnvarotajiem. To vada prezidents vai viceprezidents.
Ja pilnvarotais bez dibināta iemesla nepiedalās divās pēc kārtas Pilnvaroto konferencēs, prezidents vēršas ar lūgumu arodorganizācijā par cita pilnvarotā izvirzīšanu.
Pilvaroto konferenci Valde sasauc ne retāk kā divas reizes gadā.
Ārkārtas gadījumā viena trešdaļa pilnvaroto var sasaukt ārkārtas Pilnvaroto konferenci.
Pilnvaroto konference lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties, izšķirošā ir prezidenta balss. Konferences lēmumus paraksta prezidents.
Pie LSAB biroja tiek radīta Pilnvaroto datu bāze.Īpašos gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama Pilnvaroto domu apmaiņa, ir pieļaujama virtuāla Pilnvaroto konferences noturēšana.
6.4. Sapulce (konference)
Arodorganizācijas galvenā lemjošā institūcija ir sapulce vai konference.
Sapulcē tiek izskatīti visi arodorganizācijas darbību skaroši jautājumi, biedri tiek iepazīstināti ar arodbiedrības jaunumiem un informāciju. Par sapulcēs izskatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un ienākušajiem priekšlikumiem jāinformē augstākstāvošā arodbiedrības institūcija.
Sapulces vai konferences ir tiesīgas uzsākt savu darbu, ja to darbā piedalās vairāk nekā 2/3 no arodbiedrības biedriem (sapulcē) vai no 2/3 no izvirzītajiem delegātiem (konferencē). Sapulces (konferences) darbā jāpiedalās Valdes nozīmētam pārstāvim.
Īpašos gadījumos arodbiedrības sapulces var notikt virtuāli, pie kam balsošanas gadījumos, tiek ņemta vērā katra biedra iesūtītā veidā (rakstiskā vai E-pasta) balss.
Sapulce vai konference:
1) ievēl AK priekšsēdētāju, arodkomiteju, revīzijas komisiju ar noteiktu pilnvaru laiku ne ilgāku par 5 gadiem;
2) apstiprina arodorganizācijas budžetu;
3) noklausās un apstiprina sapulcē vai konferencē ievēlēto institūciju pārskatus.
Sapulču vai konferenču lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo skaita.
Balsošanas veidu(aizklāti vai atklāti) nosaka sapulce (konference).
Lēmumu par arodbiedrības arodorganizācijas izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī par pievienošanos citai arodbiedrībai pieņem sapulcē (konferencē) ar 2/3 balsu vairākuma no biedru skaita (sapulcē) vai 2/3 no izvirzīto delegātu skaita(konferencē).
Arodbiedrības mērķu sasniegšanai arodorganizācija patstāvīgi nosaka savu struktūru, darbības formas un tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanas kārtību.
7.Vadības institūcijas
7.1. Prezidents
Prezidents ir atbildīgs par arodbiedrības darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
Prezidents pārstāv arodbiedrību valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās institūcijās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.
Prezidents vada Biroja darbību.
Prezidents veic saraksti ar fiziskām un juridiskām personām, paraksta arodbiedrības dokumentus.
Prezidents izveido biroja darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar viņiem darba līgumus, kā arī atlaiž no darba likumā paredzētos gadījumos, saskaņojot to ar Valdi.
Prezidents ir kredīta rīkotājs. Prezidentam ir paraksta tiesības.
Prezidents var deleģēt savu pārstāvniecību augstākminētajos jautājumos konkrētai fiziskai personai, par to noslēdzot noteiktas formas pilnvarojumu.
7.2. Viceprezidents
Viceprezidents veic Prezidenta funkcijas viņa prombūtnes, atvaļinājuma vai ilgstošas slimības laikā.Šai laikā viceprezidentam, ir paraksta tiesības.
Viceprezidents organizē Valdes darbību, atbild par arodbiedrības iekšējiem darbības jautājumiem, organizē vienotu arodbiedrības modeli,atbild par apmācībām un citiem prezidenta deleģētiem jautājumiem.
Prezidents un viceprezidents darbojas saskaņā ar Valdes apstiprināto Reglamentu par prezidentu un viceprezidentu.
7.3. Valde
Valde vada arodbiedrības darbību kongresa un Pilnvaroto konferences starplaikos, organizē pieņemto lēmumu izpildi.
Valdes struktūru (pārstāvniecības normas) izveido kongresā, tās personālsastāvu apstiprina Pilnvaroto konferencē.
Valdes sastāvā ietilpst arī arodbiedrības prezidents un viceprezidents.
Valdes sēdes vada prezidents.
Valdes kompetence:
1)koordinēt un vadīt arodbiedrības organizāciju darbību;
2)sasaukt Pilnvaroto konferenci un sagatavot jautājumus apspriešanai tajā;
3)nominēt arodbiedrības pārstāvjus pensiju fondu Valdēs, Plānu komitejās un citās sabiedriskās organizācijās un institūcijās;
4)sniegt praktiskus padomus, organizēt metodisku palīdzību koplīgumu sagatavošanai;
5)savu biedru vārdā sagatavot un slēgt koplīgumus (vienošanās) ar darba devējiem un to apvienībām;
6)apstiprināt Reglamentu par Prezidentu un viceprezidentu;
7)organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas kontroli;
8)iesniegt valsts institūcijās ierosinājumus un priekšlikumus par izmaiņām likumos un normatīvajos aktos;
9)pārskatīt arodbiedrības biedru naudas un arodbiedrības līdzekļu sadalījumu;
10)sniegt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
11)organizēt arodbiedrības biedru un aktīvistu apmācību;
12)izdot informatīvus izdevumus un materiālus;
13)apstiprināt palīdzības fondu izmaksu noteikumus un izmaksu izskatīšanas protokolus;
14)izskaidrot arodbiedrības Statūtus, to piemērošanas kārtību un sekot to ievērošanai;
15)apturēt, atcelt un nosūtīt pārskatīšanai arodbiedrības organizāciju un to institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar arodbiedrības Statūtiem vai diskreditē arodbiedrības darbību;
16)apstiprināt lēmumus par arodorganizāciju izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu un izdot noteikta parauga reģistrācijas apliecību;
17)organizēt sadarbību un starptautiskos sakarus ar citām arodbiedrībām, arodbiedrību kustībām;
18)apspriest citus arodbiedrības darbības jautājumus, kuri ir Valdes kompetencē.
19)sasaukt arodbiedrības kongresu, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu izvirzīšanas kārtību, kā arī noteikt kongresa Sarīkošanas komisijas sastāvu;
20) uzaicināt ar ziņojumu uz sēdi AK priekšsēdētājus vai AK locekļus, Valdes nominētās personas, lai sniegtu atskaiti par veikto darbu;
21) īpašos gadījumos atstādināt AK priekšsēdētāju vai Valdes nominētās personas no veicamajiem pienākumiem un līdz pārvalēšanu sapulcei iecelt pienākumu izpildītāju.
Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse Valdes locekļu.Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties izšķirošā ir prezidenta balss.
Valdes sēdēs var piedalīties Revīzijas komitejas priekšsēdētājs ar padomdevēja tiesībām.
Valdes sēdes sasauc ne retāk kā reizi divos mēnešos pēc prezidenta vai viceprezidenta iniciatīvas.
Valdes lēmumus paraksta prezidents. Valde nosaka prezidenta un viceprezidenta atalgojumu.
7.4. Arodkomiteja
Arodkomiteja ir arodorganizācijas darbības institūcija.
Arodkomitejas darbība:
1) iesaistīt arodbiedrības darbā visus arodbiedrības biedrus;
2) pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās;
- 3) noslēgt vienošanās savas kompetences ietvaros;
- 4) organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu un noslēgto vienošanos ievērošanu savas kompetences ietvaros ;
- 5) veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
- 6) nodrošināt arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par arodbiedrības darbību visos līmeņos;
- 7) organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu par arodbiedrības kompetences jautājumiem saņemšanu un nosūtīšanu adresātam;
- 8) organizēt arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;
- 9) organizēt kultūras, sporta, tūrisma un citus atpūtas pasākumus;
- 10) izlemt un apspriest citus jautājumus, kas skar arodorganizāciju un tās biedrus.
7.5. Arodkomitejas priekšsēdētājs
Arodkomitejas priekšsēdētājs atbildīgs par arodorganizācijas darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
Priekšsēdētājs pārstāv arodorganizāciju un arodkomiteju sadarbībā ar iestādēm, arodorganizācijām savas atbildības ietvaros.Priekšsēdētājs vada arodkomitejas darbu.
Priekšsēdētājs ir arodorganizācijas kredīta rīkotājs.
Priekšsēdētājam ir paraksta tiesības arodkomitejas darbības dokumentos.
7.6. LSAB Birojs
LSAB birojs tiek izveidots arodbiedrības darbības nodrošināšanai.Biroja darbība tiek organizēta saskaņā ar Reglamentu par biroja darbību.
Arodbiedrības algotie darbinieki tiek pieņemti darbā saskaņā ar LR darba likumdošanas aktiem, noslēdzot noteiktas formas darba līgumu Arodbiedrības biroja darbinieku atalgojumu nosaka Valde pēc prezidenta ieteikuma.
Ja biroja darbinieki ir arodbiedrības biedri, tad viņiem ir tieši tādas tiesības kā pārējiem arodbiedrības biedriem.
8.Kontroles institūcijas
8.1. Arodbiedrības revīzijas komiteja
Revīzijas komiteja ir augstākā arodbiedrības kontroles institūcija un darbojas saskaņā ar Nolikumu par LSAB Revīzijas komiteju.
8.2. Arodorganizācijas revīzijas komisija (revidents)
Revīzijas komisija (revidents) ir arodorganizācijas kontroles institūcija.
Arodorganizācijas revīzijas komisija (revidents):
1) kontrolē arodorganizācijas budžeta izpildi, finansiālo darbību un naudas līdzekļu izlietošanu;
2) kontrolē arodbiedrības īpašuma un inventāra uzskaiti un saglabāšanu;
3) kontrolē sapulces vai konferences un AK lēmumu izpildi;
4) pārbauda lietu uzturēšanas kārtību.
Ievēlētie arodorganizācijas revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēl revīzijas komisijas priekšsēdētāju.
Revīzijas komisijas priekšsēdētājs piedalās arodkomiteju sēdēs ar padomdevēja tiesībām
9. Īpašums, finanses,saimnieciskā darbība
Arodbiedrības ienākumi veidojas no biedru naudas maksājumiem, arodbiedrības uzņēmumu un iestāžu ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem naudas līdzekļiem.
Arodbiedrības īpašumus var veidot arodbiedrības uzdevumiem un mērķiem atbilstoša kustama un nekustama manta.
Arodbiedrībai ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras un izglītības, ārstniecības, sporta, tūrisma, kā arī citas iestādes, piedalīties kopīgu (arī starptautisku) uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, tiesības sniegt aizņēmumus, organizēt loterijas un labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem, kā arī Latvijas Republikas likumiem.
10. Sadarbība
Arodbiedrība sadarbojas ar citām Latvijas un starptautiskajām arodbiedrību un sabiedriskjām organizācijām, kuru mērķis un darbība vērstas uz strādājošo sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību, kā arī palīdz biedriem rast tiesisko, sociālo, morālo un materiālo palīdzību.
Organizēt sadarbības partneru apvienības dažādu projektu ietvaros.
Arodbiedrība ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Starptautiskās arodapvienības UNI biedre. Arodbiedrība ir UNION SCIPT dalīborganizācija. Arodbiedrība ir Latvijas Tautas sporta asociācijas dibinātājorganizācija.
11. Darbības izbeigšana
Arodbiedrība savu darbību var izbeigt tikai ar kongresa lēmumu, ja par to ir nobalsojušas 2/3 no kongresam izvirzīto delegātu skaita.
Ja arodbiedrība savu darbību izbeidz, tad tajā pašā kongresā tiek nolemts, kā izlietot arodbiedrības īpašumu un naudas līdzekļus.
Statūti pieņemti 1991.gada 6.martā
LSAB 1.kongresā.
Redakcionāli labojumi 1996.gada 26.janvārī
LSAB 2.kongresā.
Statūtu jauna redakcija 2001.gada 26.janvārī
LSAB 3.kongresā.
Redakcionāli labojumi 2006.gada 26.janvārī
LSAB 4.kongresā.
LSAB prezidente: Z.Semjonova
Fakss: 67820626
